"Man ir bažas, ka Eiropai draud "zudusī desmitgade" - līdzīga tai, kādu Japāna pieredzēja 90.gados. Desmitgade bez ekonomikas izaugsmes, desmitgade ar pastāvīgiem samazinājumiem un taupības programmām, sociālo nemieru desmitgade," nedēļas izdevumā Tyden norādīja Klauss.
Liberālais ekonomists un dedzīgais eiroskeptiķis kritizēja neproporcionāli pieaugušos valsts tēriņus, vaļīgos banku kredītu nosacījumus un izplatīto nespēju veidot sabalansētus valsts budžetus, norādot, ka šīs parādības ir eirozonas parādu krīzes sakne.
Viņš arī uzsvēra, ka eirozonas krīze ir kas vairāk par finanšu, monetāro un ekonomikas jautājumu. "Tā ir krīze Eiropas sabiedrībā kā tādā, tās uzvedībā, tās domāšanas veidā," slejā Tyden raksta Klauss.
Prezidents arī norādīja uz "demokrātijas deficītu", "demokrātijas neesamību vai iespējamu postdemokrātijas situāciju".
Kaut arī Eiropā nav bijušas gulaga nometnes, tā cieš no politikas diktāta tautsaimniecībā. "Regulācijas, kontroles, vadības pakāpe, pakāpe, kādā ekonomikas dzīve tiek organizēta no augšas, tirgus apspiešanas pakāpe pārsniedz racionālā ekonomikas izkārtojuma robežas," norādīja Klauss.
"Mūsdienu Eiropas Savienībā valdības intervences pakāpe ekonomikā ir pilnīgi atšķirīga no agrīnā agresīvā komunisma, bet tā nav ļoti atšķirīga no beigu, būtiski "maigākajām" fāzēm," raksta prezidents.
Kā atrisinājumu Klauss piedāvāja dziļu transformācijas procesu, līdzīgu tam, kāds bijušajās padomju bloka valstīs tika īstenots pirms iestāšanās ES.
"Vai nu Eiropā tiks īstenota transformācija, cik vien drīz iespējams, vai arī tā nonāks pārējās pasaules, kas pieredz dinamisku attīstību, nomalē," brīdināja Klauss.