Dalailama Eiropas Parlamentā: ikvienam ir tiesības uz laimi

Pievēršoties Tibetas un Ķīnas attiecībām, Dalailama skaidroja: mēs meklējam patiesu autonomiju; mēs neesam separātiska kustība. XIV Dalailama Parlamentā viesojas Starpkultūru dialoga gada ietvaros. Ievadot viesa uzrunu, parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Poterings atgādināja – Eiropas Parlaments pēdējo gadu laikā ir pieņēmis vairākas rezolūcijas, aicinot Ķīnas iestādes nekavējoties sākt konstruktīvu dialogu, ievērot tibetiešu kultūras un reliģisko identitāti, cilvēktiesības. Tomēr 2002.gadā sāktās sarunas starp Dalalaimu un Ķīnas sūtni nav devušas rezultātus. Norādot, ka Dalailama ir pierādījis sevi kā dialoga veicinātājs, viņš aicināja viesi sniegt savu skatījumu uz kultūru dažādību. «Esmu tikai cilvēks: viens no sešiem miljardiem, kas dzīvo uz planētas,» teica Dalailama, norādot, ka neatšķiras no citiem «ar brīnumainām spējām». «Ikviens cilvēks vēlas sev laimīgu dzīvi, panākumus. Un visiem ir tiesības uz laimīgu dzīvi,» norādīja Dalailama. Dalailama uzsvēra mūsdienu civilizācijas pārmērīgo pievēršanos materiālajam vērtībām: «Viens no nozīmīgākajiem laimes priekšnoteikumiem ir iekšējs miers. Pārāk daudz stresa, aizdomu, pārāk lielas ambīcijas to grauj. [..] Mēs nedrīkstam pamest novārtā garīgās vērtības. Tas neizriet vienmēr no reliģiskām mācībām. Mēs jau bioloģiski esam apveltīti ar sirsnību un līdzjūtību, jo esam sociālas būtnes. To es saucu par laicīgo ētiku.»Dalailama arī norādīja uz Ķīnas un Eiropas Savienības attiecībām: «Ja jūs esat tuvi draugi, jūs varat parādīt, kur draugs ir kļūdījies. Eiropas Savienībai ir svarīgi uzturēt labas attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku.» Parlamenta svinīgajās sēdēs Eiropas Starpkultūru dialoga gada ietvaros ir piedalījušies arī Sīrijas musulmaņu garīdznieks muftijs šeihs Ahmad Badr Al-Din Hassoun, ANO pārstāve ticības brīvības jautājumos Asma Jahangir, Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs I, virsrabīns Džonatans Sakss.