Viņa demisija varētu izraisīt ārkārtas parlamenta vēlēšanu rīkošanu līdz pavasarim, kas nozīmētu, ka Bulgārija var ieslīgt jaunā politiskajā krīzē tikai divus gadus pēc tam, kad darbu sāka Borisova otrā valdība.
Borisovs par nodomu demisionēt paziņoja svētdien neilgi pēc tam, kad nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti liecināja, ka ar nepilnu 60% vēlētāju atbalstu uzvarējis kreisi noskaņotais bijušais gaisa spēku komandieris ģenerālis Rumens Radevs, kuru atbalsta opozīcijā esošie sociālisti un kurš tiek uzskatīts par prokrieviski orientētu kandidātu.
58 gadus veco bijušo parlamenta spīkeri Cačevu Bulgārijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā atbalstīja nedaudz vairāk kā 35%.
Novērotāji pieļauj, ka negaidītā Radeva uzvara varētu nozīmēt, ka Bulgārija, kas ilgstoši centusies izvēlēties starp Maskavu un Briseli, tomēr ir tuvinājusies Krievijai. Laikā, kad pieaug eiroskeptiķu popularitāte, tādas tendences vērojamas daudzviet Centrāleiropā un Austrumeiropā.
"Tā ir visu Bulgārijas iedzīvotāju uzvara. Demokrātija šodien ir sakāvusi apātiju un bailes," pēc vēlētāju aptauju rezultātu publicēšanas paziņoja Radevs.
Radevs ir atkārtoti uzsvēris, ka dalība NATO un Eiropas Savienībā (ES) neliek Bulgārijai kļūt par Krievijas ienaidnieku. Viņš arī iestājas par sankciju atcelšanu pret Maskavu, kas tika ieviestas, reaģējot uz Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā. Tādu pašu viedokli iepriekš gan paudusi arī Cačeva, kamēr Borisovs viņu "nesauca pie kārtības".
Pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 6.novembrī, kādreizējais iznīcinātāja pilots Radevs ieguva 25,44% balsu, kamēr par Cačevu balsoja 21,96% vēlētāju.
Lai gan Bulgārijā prezidents pamatā pilda ceremoniālas funkcijas, valsts galva tomēr bauda lielu autoritāti un ir bruņoto spēku virspavēlnieks.