Slepenas sarunas novedušas pie 1942.gada maija plāna izstrādes, kurā paredzēts apbruņot šķietami neitrālo Višī režīmu - nacistiskās Vācijas sabiedrotos -, neraugoties uz to, ka briti tobrīd Madagaskarā karoja ar Višī armiju. Par šo priekšlikumu nedz Čerčils, nedz de Golls neko nav zinājis.
Plāns tika atmests 1942.gada novembrī, kad, reaģējot uz to, ka Višī spēki nav izrādījuši nekādu pretestību franču Ziemeļāfrikā iebrukušajiem sabiedrotajiem, nacisti okupēja Višī Franciju.
1941.gada decembrī Višī Francijas ģenerālštāba trešā biroja virsnieks ieradies Lielbritānijā, lai Londonā tiktos ar ģenerālštāba pārstāvi. "Viņi gribēja apbruņot astoņas franču divīzijas, lai tās piedalās Francijas atbrīvošanā," sacīja Grovs.
Sarunu rezultātā tika izstrādāts slepens plāns, kas tika apstiprināts 1942.gada maijā. Tajā bija paredzēts sabiedroto desants Francijas rietumkrastā - Bordo un Larošelā, okupētajā valsts daļā - un tad ar Višī spēku palīdzību vajadzēja izveidot koridoru uz neokupēto Višī Franciju.
Plānu atbalstīja Višī ģenerālštāba priekšnieks, un to apstiprināja britu armijas vadītājs ģenerālis Alans Bruks. Kā šķiet, Čerčils un de Golls par šo plānu nav zinājuši, norāda BBC. Abi līderi tolaik skaidri pauduši savu nicinājumu Višī režīmam.
Ir skaidrs, kas varēja notikt, ja sabiedroto simpātijas būtu iekarojis nevis de Golls, bet Višī līderis maršals Filips Petēns, izsakoties par dokumentiem, norādīja franču vēsturnieks Anrī Ruso. "Tas būtu iespējams, ka de Golls neuzvar šajā politiskajā cīņā, un tad Francijas vēsture pēc kara būtu pavisam savādāka," norādīja vēsturnieks.