Premjerministra Borisa Džonsona vadītie toriji norādījuši, ka apliks ar papildu trīs procentu zemes zīmognodokli īpašumu pircējus, kas nav Lielbritānijas nodokļu maksātāji.
Šobrīd Apvienotās Karalistes rezidenti un ārvalstnieki maksā vienādu zīmognodokli, kura likmes pieaug, vienīgi pieaugot darījuma vērtībai.
Taču pastāvīgi izskan kritika par pieaugošo ārvalstnieku īpašumā esošo mājokļu skaitu, īpaši Londonā, lai gan pieauguma temps mazinājies kopš 2016.gadā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Lai gan nav oficiālu statistikas datu par ārvalstnieku īpašumā esošajiem mājokļiem, pētījumi liecina, ka atsevišķās Londonas centra apkaimēs līdz pat trešdaļai jauno pirkumu izdarījuši ārvalstnieki.
Savukārt saskaņā ar Jorkas Universitātes 2017.gada pētījumu laikā no 2014. līdz 2016.gadam 13% no jaunajām mājām Lielbritānijas galvaspilsētā iegādājušies nerezidenti.
Gan eksperti, gan politiķi ir vienisprātis, ka tas rada mājokļu cenu inflāciju un ierobežo pašu britu iespējas iegādāties īpašumus, kas jau tā izceļas ar savu dārdzību.
Toriji lēš, ka zīmognodokļa paaugstināšana gadā ienesīs 120 miljonus mārciņu (140 miljonus eiro), kas tiks izmantoti bezpajumtnieku apgādāšanai ar mājokļiem.
"Lielbritānija vienmēr būs atvērta ļaudīm, kas ierodas, lai dzīvotu, strādātu un veidotu savu dzīvi šajā lieliskajā valstī," uzsvēra finanšu ministrs Riši Sunaks. "Soļi, ko spersim, gādās, lai lielākam skaitam cilvēku būtu iespēja iegūt labu vietu, kur dzīvot un veidot ģimeni."
Zīmognodokli divu procentu apmērā no darījuma vērtības iekasē, ja īpašuma cena ir no 125 līdz 250 tūkstošiem mārciņu.
Ja cena ir lielāka, bet nepārsniedz 925 000 mārciņu, jāmaksā pieci procenti, bet par vēl lielākiem darījumiem līdz 1,5 miljoniem - desmit procenti.
Ja īpašuma cena ir vēl lielāka, likme pieaug līdz 12%.
Pagājušajā fiskālajā gadā ieņēmumi no zīmognodokļa sarukuši par desmit procentiem, nokrītoties līdz 8,4 miljardiem mārciņu, un tas ir straujākais kritums pēdējās desmitgades laikā.
Kranču jenotu mafijai -te ir ideja
hmm