Otrdien publicētā Eirobarometra aptauja rāda, ka iedzīvotāji vēlas, lai vides aizsardzības labā tiktu darīts vairāk, un uzskata, ka atbildība jāuzņemas visiem – lieliem uzņēmumiem un rūpniecībai, valstu valdībām un ES, kā arī iedzīvotājiem pašiem. Pēc aptaujāto iedzīvotāju domām, visiedarbīgākais veids, kā risināt vides problēmas, ir "mainīt veidu, kā patērējam" un "mainīt veidu, kā ražojam un tirgojamies".
Par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais EK loceklis Virgīnijs Sinkēvičs saka: "Aptaujas rezultāti mūs nepārsteidz. Tieši šīm iedzīvotāju bažām vēlamies pievērsties, īstenojot Eiropas zaļo kursu. Jūtos gandarīts, redzot atbalstu radikālajām pārmaiņām, ko grasāmies ieviest mūsu sabiedrībā un ekonomikā, un cilvēku vēlmi aktīvi līdzdarboties šajās pārmaiņās." Aptaujā konstatēts, ka trīs svarīgākie jautājumi, kas saistīti ar vidi, ir klimata pārmaiņas, gaisa piesārņojums un atkritumi. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas (78%) respondentu domā, ka ar vidi saistīti jautājumi tieši ietekmē viņu ikdienas dzīvi un veselību. Vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir norūpējušies par ietekmi, ko rada ikdienas produktu sastāvā esošās ķimikālijas.
Respondenti atzīst, ka varētu būt vajadzīgas radikālas pārmaiņas. Vairāk nekā 27 000 aptaujāto vidū jūtams spēcīgs atbalsts rīcībpolitikas pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu un drazu daudzumu, norādīts EK pārstāvniecības Latvijā izsūtītajā paziņojumā.
Aptaujā konstatēts, ka, pēc iedzīvotāju domām, plastmasas izstrādājumu dizainam vajadzētu atvieglot plastmasas reciklēšanu, ražotājiem un mazumtirgotājiem jācenšas samazināt plastmasas iepakojuma daudzumu, cilvēki jāradina atkritumos izmest mazāk plastmasas, bet pašvaldībām jāsarūpē vairāk plastmasas atkritumu savākšanas iekārtu un jāgādā, lai tās būtu labākas.
Aptaujā tika izzināts arī viedoklis par tekstilrūpniecību un konstatēts, ka šajā sakarā pastāv lielas bažas par vides un darba apstākļiem. Respondenti vēlas, lai apģērbs kalpotu ilgāk un būtu izgatavots no reciklējamiem materiāliem.
Visbeidzot, respondenti atbalsta arī tādus pasākumus kā investīcijas pētniecībā un izstrādē, plašāka informēšana un izglītošana, uzņēmumu rosināšana iesaistīties ilgtspējīgās darbībās un stingrāka likumdevēja kontrole.
Aptauja norisinājās pērnā gada decembrī 28 ES dalībvalstīs. Klātienes sarunā dzimtajā valodā tika iztaujāti 27 498 respondenti no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām.
reptilis
kā saka
VVZ