Eiropa bažījas par "nepieredzējušās" Čehijas spēju būt līderim krīzē

Taču Eiropas grožus 1.janvārī pārņēmusī Prāga norāda, ka prezidentūrai gatavojusies ilgi, un ir pārliecināta, ka, vicepremjera Aleksandra Vondras vārdiem, "ar visu tiks galā profesionāli". Trīs E Čehija apzinās pieredzes trūkumu un tādēļ prezidentūrai gatavojās divus gadus — valdība izstrādāja skaidri definētas prioritātes, izdomāja tām atbilstošu moto, valdības locekļus un citas amatpersonas trenēja pasaules labākie mediju treniņu speciālisti un bijušie ES ierēdņi. Viens no mācītājiem — bijušais ES komisārs Leons Britens — Čehijas radio atzinās, ka valdības mērķtiecība un gatavība mācīties viņu patiesi pārsteigusi. Par galvenajām prioritātēm Čehija izvirzījusi "trīs E" — ekonomiku, enerģiju un Eiropu pasaulē. Čehija vēlas panākt, lai Eiropa pilnībā ievēro pašas deklarētās brīvības — darbaspēka, preču un pakalpojumu brīvu kustību — un atlikušie šķēršļi ES iekšienē tiktu likvidēti (tādēļ prezidentūras moto ir "Eiropa bez barjerām"). Čehija grib arī mazināt ES enerģētisko atkarību no Krievijas un par savu prioritāti izvirzījusi ES valstu enerģijas tīklu, naftas un gāzesvadu savienošanu un, iespējams, iekšējo tīklu saslēgšanu arī ar, viņasprāt, nepamatoti ignorēto kaimiņu — Ukrainas un Gruzijas — tīkliem. Intervijā Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība A.Vondra atzina, ka brīva kustība un enerģijas tīklu savienošana ir finanšu krīzes apstākļos grūti īstenojami projekti, "jo pieaug dažādas protekcionisma tendences". Taču, viņaprāt, arī krīzes laikā ir iespējams atrast politisko gribu un finanses investīcijām enerģētikā un ir svarīgi neaizmirst, "uz kādiem pamatiem jau kopš pašiem pirmsākumiem bijusi būvēta Eiropas integrācija". Parīze nervozē Taču Eiropu Čehijas retorika nepārliecina, un, kā blogā raksta Financial Times (FT) Briseles korespondents Tonijs Bārbers, prezidentūra "izraisa nepārprotamu nervozitāti dažās Eiropas galvaspilsētās". Skeptiķi norāda, ka Čehijas prioritātes — konkurētspēja, darbaspēka pārvietošanās — "neatspoguļo šī laika drāmu". Daudzos ES diplomātos lielu satraukumu izraisījuši finanšu ministra Miroslava Kalouseka kaislīgie iebildumi pret banku rekapitalizāciju, jo tā viņam atgādinot sociālisma laikus. "Tas nu gan nebija arguments, kuru pārējie uzskatīja par situācijai piemērotu, ņemot vērā krīzes apjomu," raksta T.Bārbers. Ārzemju prese pamanījusi arī, ka Čehijas valdībā nav neviena cilvēka ar ekonomista izglītību. Un eļļu ugunij regulāri pielej arī Čehijas eiroskeptiskais prezidents Vāclavs Klauss, kurš nesen diplomātu pusdienās paziņoja, ka viņam nav jāatbild uz jautājumiem par krīzi un prezidentūru, jo viņš ir "pret ES". Uz satraukumu norāda baumas par plānu, kas ļautu līdzšinējai prezidējošajai valstij Francijai turpināt rīkot samitus šaurākā lokā — eirozonas valstu līderiem — un tādējādi de facto turpināt vadīt ES. Kāds franču amatvīrs izteicies, ka Francija gatava turpināt darbu, ja Čehijas līderi "sabotēs ES". Bez recesijas Ekonomikas procesu vērotāji uzsver, ka aiz politiskās kņadas pazūd divi būtiski aspekti — labās idejas un fakts, ka Čehija ir labākā stāvoklī, nekā tās recesijas pārņemtie kaimiņi. The Economist atzinīgi novērtē ideju veidot kopīgu enerģētikas politiku un mazināt atkarību no Krievijas. Savukārt Goldman Sachs padomnieks Vladimirs Dlouhijs komentārā FT norāda, ka Čehija ir "izpildījusi mājasdarbus" un jau reizi piedzīvojusi banku krahu, tādēļ ir labākā formā un "daudz mazākā mērā pakļauta augsta riska [kredītu] ietekmei". Čehija ir viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kurai 2009.gadā neparedz negatīvu pieaugumu. Capital Economics augošo ekonomiku analītiķis Nīls Šerings Bloomberg prognozē, ka ekonomikas pieaugums šogad būs 1,5%. Tiesa, dramatiski krītošais pieprasījums pēc čehu precēm un tiešo ārvalstu investīciju sarukšana smagi atbalsosies ekonomikā. Taču, kā vēsta V.Dlouhijs, "pamata makroekonomiskie rādītāji ir spēcīgi". Un tas ir svarīgi, ja esi līderis krīzes laikmetā.