Par budžetu balsoja 506 eirodeputāti, bet 141 bija pret.
"Jaunais budžets ļaus visai ES iedarbīgāk risināt nākamā gada neatliekamākās problēmas," paziņoja ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis.
Latvijas finanšu ministra Andra Vilka preses sekretārs Aleksis Jarockis aģentūrai BNS norādīja, ka Vilks atzinīgi novērtē Strasbūrā notikušo pozitīvo EP balsojumu par ES budžetu 2011.gadam.
"Panāktā vienošanās nozīmēs laicīgu ES budžeta līdzekļu izmaksāšanu dalībvalstīm, tostarp attiecībā uz Kopējās lauksaimniecības politikas tiešajiem maksājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Latvijas nacionālajam budžetam," uzsvēra Vilks.
Iepriekšējie mēģinājumi vienoties par budžetu cieta neveiksmi, jo eirodeputāti un ES valstis nevarēja vienoties par budžeta tēriņu palielinājuma apmēru.
Eiroparlamentārieši pieprasīja budžeta izdevumu palielināšanu par 6,2%, kā arī mēģināja panākt lielāku teikšanu pār ES ienākumu modeļiem un izdevumu prioritātēm nākotnē. Pret tēriņu palielināšanu par 6,2% asi iebilda daudzas ES dalībvalstis, norādot, ka situācijā, kad daudzas bloka zemes īsteno skarbu tēriņu cirpšanu, ir nepieļaujami palielināt ES budžeta izdevumus tik lielā apmērā.
Vēlāk abām strīdīgajām pusēm izdevās vienoties par kompromisa risinājumu, kas paredz 2011.gada budžeta tēriņus kāpināt par 2,91% - līdz 126,5 miljardiem eiro (88,9 miljardiem latu).
Iepriekš valdīja bažas, ka strupceļš sarunās par budžetu var novest pie tā, ka jaunajām ES institūcijām, tostarp diplomātiskajam dienestam un finanšu tirgu uzraudzības aģentūrām, finansējums tiek nopietni apcirpts jau to darbības sākumā. Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī brīdināja, ka nevienošanās par budžetu 2011.gadam var radīt situāciju, ka uz vairākiem mēnešiem tiek iesaldētas svarīgas investīcijas.
Šīs bija pirmās sarunas par ES budžetu kopš ES Lisabonas līguma stāšanās spēkā pagājušā gada decembrī, kurš piešķīra Eiropas Parlamentam tiesības lemt par ES budžetu.
Ja vienošanās nebūtu panākta, ES nākamgad būtu jādarbojas ar ikmēneša budžetiem, izmantojot 2010.gada budžeta skaitļus. Līdz ar to jaunajam ES ārlietu dienestam, kurš sāka darboties šomēnes, budžets tiktu samazināts par 25 miljoniem eiro, bet trim jaunām finanšu tirgu uzraudzības aģentūrām - par 1,22 miljoniem eiro.
Jaunais ES budžets paredz palielināt finansējumu tādām jomām kā konkurētspējas paaugstināšana un nodarbinātība, Baltijas jūras stratēģija, dabas resursu saglabāšana un pārvaldība, brīvība, drošība, tiesiskums un pilsoniskums. Viens no lielākajiem palielinājumiem budžetā ir 100 miljonu eiro papildu finansējums Palestīnai un Tuvo Austrumu miera procesam.
ES budžets ir bezdeficīta.