Rezolūcija iesaka automašīnās izmantot sistēmu dzinēja bloķēšanai, ja vadītājs jau vairākkārt notiesāts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, bet dzīvojamos rajonos noteikt braukšanas ātruma ierobežojumu 30 kilometru stundā. Tāpat visā ES jāsaskaņo ceļu satiksmes noteikumi, jāuzlabo autovadītāju apmācība un jānosaka vienots pieļaujamo promiļu ierobežojums.
Parlamenta deputāts Dīters Lībrehts Kohs no Vācijas, kurš bija atbildīgais par rezolūcijas sagatavošanu, par ilgtermiņa mērķi izvirzījis nāves gadījumu pilnīgu novēršanu ceļu satiksmes negadījumos. Rezolūcijā prasīts, lai Eiropas Komisija izstrādātu rīcības plānu līdz 2020. gadam ar mērķi uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumu izraisīto nāves gadījumu skaitu, par 60% – bojā gājušo bērnu skaitu un par 40% – smagu traumu skaitu.
"Gan pasākumu izvēlei, gan to novērtēšanai jābūt zinātniskam procesam, kas pamatojas uz salīdzināmu un augstas kvalitātes informāciju, precīzām definīcijām un statistikas datiem," debatēs uzsvēra Kohs. Viņš piebilda, ka tiek sagaidīta pilnīga nelaimes gadījumu un traumu cēloņu analīze un ES mēroga datu apmaiņa, ievērojot augstu datu aizsardzības līmeni.
"Gadā bojāgājušo skaits pielīdzināms 250 pilnām avarējušām lidmašīnām," norādīja deputāts. Ik gadu ES ceļu satiksmes negadījumos mirst vairāk nekā 35 000 cilvēku un 1,5 miljoni cilvēku gūst smagas traumas, bieži ar paliekošām sekām. Tiek lēsts, ka ceļu satiksmes negadījumu sociālās izmaksas ir 130 miljardi eiro gadā.
EP deputāti aicina Eiropas Komisiju iecelt ES ceļu satiksmes drošības koordinatoru, lai palīdzētu ES dalībvalstīm īstenot rīcības plānu.