Pārstāvji no ES dalībvalstīm principā vienojušies paplašināt sankcijas, kas pašreiz ir spēkā pret Krievijas pilsoņiem un organizācijām, un paredz līdzekļu iesaldēšanu un aizliegumu iebraukt ES teritorijā, ziņu aģentūrai DPA atklāja avoti ES.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins jau decembrī lūdza ES paplašināt sankcijas. Ministrs ar šādu lūgumu nāca klajā pēc Kerčas krīzes.
Krievijas bruņotie spēki 25.novembrī Kerčas šaurumā sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus, kas aizvesti uz Kerčas ostu Krievijas okupētajā Krimā. Sagūstītos 24 ukraiņu jūrniekus, no kuriem trīs tika ievainoti, Krievija nogādāja Maskavā, kur viņiem piemērots apcietinājums apsūdzībās par nelegālu robežas šķērsošanu.
Tobrīd ES līderi piekrita pagarināt līdz 2019.gada vidum sankcijas, kas 2014.gadā tika piemērotas Krievijai par agresiju Ukrainā un Krimas okupāciju.
ES palielināja spiedienu pret Krieviju arī citos veidos. Janvārī ES paziņoja, ka piemēros sankcijas četrām personām no Krievijas militārā izlūkdienesta GRU, kas tiek turēti aizdomās par uzbrukumu bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam.
Sergejs un Jūlija Skripaļi pagājušā gada 4.martā Anglijas pilsētā Solsberijā tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu Novičok.
zvirbulēns
latviijka
Logičeskijs