Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Eirozona apsver divus variantus EFSF palielināšanai

Eirozonas līderi trešdien notiekošajā samitā vēlas panākt vienošanos par 440 miljardu eiro (309,2 miljardu latu) vērtā Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) apjoma palielināšanu un šobrīd tiek izskatīti divi iespējamie risinājumi.

EFSF jau palīdzējis Īrijai un Portugālei pārvarēt ekonomiskās grūtības, un to plānots izmantot arī otrajā Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmā, tomēr tajā varētu pietrūkt līdzekļu, lai glābtu lielākas grūtībās nonākušās tautsaimniecības, piemēram, Itāliju un Spāniju.

Bloka līderi vēlas palielināt EFSF apjomu līdz vienam triljonam eiro (702,8 miljardiem latu), vienlaikus nepaaugstinot dalībvalstu garantiju apmēru.

Tādējādi šobrīd eirozonas valstis izvērtē divus iespējamos EFSF apjoma palielināšanas variantus, kuri varētu arī tikt izmantoti paralēli un tie ir - apdrošināšanas politika un ārvalstu investoru piesaiste.

Izvēloties apdrošināšanas pieeju EFSF varētu garantēt 10% līdz 20% parādsaistību grūtības pārdzīvojošām valstīm kā, piemēram, Itālijai un Spānijai, kas maksā paaugstinātas procentu likmes par līdzekļu aizņemšanos finanšu tirgos.

Šādas rīcības mērķis ir veicāt investoru pārliecības saglabāšanos un pārliecināt viņus pieprasīt zemākas procentu likmes.

Tajā pat laikā pastāv risks, ka valstu jauno parādu apdrošināšana mazinās vecāko, šobrīd jau apgrozībā esošo obligāciju vērtību, kas negatīvi ietekmēs investorus, kas iegādājušies šīs obligācijas.

Savukārt ārvalstu investoru piesaistīšana paredz EFSF ietvaros izveidot īpašu fondu, kas piesaistītu gan privātos, gan valsts investorus no valstīm ārpus eirozonas un Eiropas, piemēram, Ķīnas un Brazīlijas.

Tādējādi varētu tikt izveidots īpašs investīciju mehānisms, kas būtu saistīts ar EFSF, ļaujot investoriem brīvprātīgi piedāvāt kapitālu un/vai garantijas.

Šāda "fonda fondā" izveidošana ļautu EFSF obligāciju tirgos piesaistīt papildus finansējumu, ko pēc tam varētu izmantot, lai sniegtu palīdzību grūtībās nonākušajām valstīm iegādājoties to parādsaistības vai rekapitalizējot bankas.

Pastāv arī iespēja šo īpašo fondu saistīt nevis ar EFSF, bet gan ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF)

Kā ziņots, ES līderi trešdien Briselē pulcējas uz samitu, kurā varētu tikt pieņemts visaptverošs plāns eirozonas izvešanai no dziļās parādu krīzes. Samita sākums paredzēts plkst.16 pēc Griničas laika (plkst.19 pēc Latvijas laika).

Galvenie jautājumi, par kuriem ES līderiem trešdien jāpanāk vienošanās ir Grieķijas parādu nastas samazināšana, banku rekapitalizācija, EFSF nākotne, kā arī centieni pasargāt Itāliju no kļūšanas par nākamo upuri eirozonas krīzē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits