EK arī izklāstīja, kā Rietumu sankciju rezultātā iesaldētos Krievijas līdzekļus varētu izmantot kā iespējamo avotu Ukrainas atjaunošanas finansēšanai.
"Krievijas šausminošie noziegumi nepaliks nesodīti," video tviterī paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Atbalstot Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izmeklēšanu, EK cita starpā vēlas izveidot alternatīvus līdzekļus Krievijas noziegumu izmeklēšanai. Tas tiek darīts, jo Krievija neatzīst SKT jurisdikciju šajā jomā.
EK vēlas izveidot starptautisku tribunālu uz daudznacionāla līguma pamata.
Cita iespēja būtu izveidot tā dēvēto hibrīdo tribunālu, balstoties uz Ukrainas likumiem un integrējot to starptautiskajās procedūrās, ar starptautiskiem tiesnešiem.
Abos gadījumos tribunālu izveidei būtu nepieciešams ANO atbalsta, norādīja EK.
"Krievijai ir arī finansiāli jāsamaksā pat postījumiem, ko tā izraisījusi," sacīja Leiena.
"Ukrainai nodarītie zaudējumi tiek lēsti uz 600 miljardiem eiro. Krievijai un tās oligarhiem ir jākompensē Ukrainai nodarītais kaitējums un jāsedz valsts atjaunošanas izmaksas," norādīja Leiena.
Saskaņā ar EK datiem no Krievijas centrālās bankas rezervēm ES un G7 valstīs iesaldēti aktīvi 300 miljardu eiro apmērā un ES privātajos fondos iesaldēti 19 miljardi eiro.