Miertiesnese Karena Martinesa nolēma, ka šī prāva, kuru Asanža vārdā ierosinājis WikiLeaks jurists – bijušais Spānijas tiesnesis Baltasars Garsons, nevar tikt turpināta.
47 gadus vecais austrālietis Asanžs iesūdzēja tiesā Ekvadoras valdību laikā, kad medijos izskanējuši pieņēmumi, ka Ekvadora ir gatava izbeigt konfrontāciju ar Lielbritāniju un turpmāk liegt Asanžam patvērumu vēstniecībā Londonā.
Vēl nav zināms, vai Martinesas lēmums var tikt pārsūdzēts.
Asanžs kopš 2012.gada jūnija uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur viņš ieradās, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tika turēts aizdomās par izvarošanu.
Zviedrijas prokurori pērnā gada maijā izbeidza izvarošanas lietu pret Asanžu, taču viņš joprojām var tikt aizturēts, ja atstās vēstniecību, jo 2012.gadā pārkāpis nosacījumus atbrīvošanai no apcietinājuma.
Asanžu biedē iespējama izdošana ASV, jo viņa izveidotā tīmekļa vietne savulaik publiskojusi desmitiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu. ASV ģenerālprokurors Džefs Sešonss pērn martā paziņoja, ka Asanža aizturēšana par sensitīvu ASV dokumentu nopludināšanu ir viena no viņa prioritātēm.
Kito ir apstiprinājusi, ka martā tika bloķēta Asanža piekļuve internetam un mobilajiem sakariem, jo viņš pārkāpis "rakstiski paustu apņemšanos" neiejaukties Ekvadoras ārpolitikā.
Protokolā, kas regulē Asanža uzturēšanos vēstniecībā, ir brīdināts, ka tālāki pārkāpumi novedīs līdz "patvēruma izbeigšanai".
Garsons paziņoja reportieriem Kito, ka Asandžs dzīvo "necilvēcīgā situācijā, jo risinājums, kuru jau vajadzēja panākt iesaistītajām valstīm, ievelkas arvien ilgāk".