Parlaments piekrita Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam sniegt Kijevai makrofinansiālo palīdzību. Krastiņš norāda, ka tas ir ārkārtas resurss Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstīm, kas cīnās ar grūtībām apmaksāt savus rēķinus.
Palīdzība tiks izmaksāta divās daļās. Pusi no 1,2 miljardu eiro aizdevuma var izmaksāt nekavējoties, lai veicinātu stabilitāti Ukrainā, ja tiks izpildīti daži priekšnosacījumi.
Aizdevums kalpo kā "ātrs atbalsts akūtas krīzes situācijā un valsts noturības stiprināšanai", teikts priekšlikumā. Lai naudu varētu izmaksāt, valstij ir jāapliecina progress Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izstrādātās makroekonomikas programmas īstenošanā un citos politikas pasākumos efektīvas demokrātijas nodrošināšanai.
Rezolūcija tika pieņemta saskaņā ar steidzamības procedūru, 598 deputātiem balsojot par, 55 atturoties un 41 balsojot pret.
Ukrainas ārējais finansējums ir izsīcis Krievijas militāro draudu un Covid-19 pandēmijas ietekmē pasliktinājušās ekonomiskās situācijas dēļ.
Saskaņā ar EK datiem kopš 2014.gada ES un Eiropas finanšu iestādes ir piešķīrušas Ukrainai vairāk nekā 17 miljardus eiro dotāciju un aizdevumu veidā. No tiem pieci miljardi eiro tika piešķirti, izmantojot piecas makrofinansiālās palīdzības programmas, lai atbalstītu plašu reformu īstenošanu.
SVF konstatējis, ka Ukrainas finansējuma vajadzībām 2022.gadā trūkst 2,5 miljardi ASV dolāru jeb 2,2 miljardu eiro.