Jaglanns tikās ar Polijas ārlietu ministru Vitoldu Vaščikovski un tieslietu ministru Zbigņevu Ziobro. Sarunās tika apspriesta situācija ar Polijas Konstitucionālo tribunālu. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs brīdināja, ka gadījumā, ja situācija netiks atrisināta, pret Poliju varētu tikt iesniegtas sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Kā žurnālistiem norādīja Jaglanns, paralizēts Konstitucionālais tribunāls nozīmē, ka Polijā netiek uzraudzīta likumu ievērošana. Viņš izteicās, ka situācijas atrisināšanai labākais būtu "parlamentārais risinājums". Polijas varasiestādes viņam esot solījušas, ka šis process jau sācies.
Tā sauktā Venēcijas komiteja 11.martā paziņoja, ka Polijas Konstitucionālā tribunāla reformas, kuras īstenojusi jaunā konservatīvā valdība, "apdraud demokrātiju".
Eiropas Padomes Venēcijas komisija sniedz juridiskus atzinumus organizācijas dalībvalstīm, lai palīdzētu saskaņot to likumus un institūcijas ar Eiropas standartiem.
Polija decembrī lūdza Venēcijas komisijas atzinumu par tās īstenotajām Konstitucionālā tribunāla reformām.
Savā atzinumā komisija norādījusi, ka šīs reformas vājinās arī "cilvēktiesības un likuma varu".
Arī pats Polijas Konstitucionālais tribunāls 9.martā atzina, ka virkne grozījumu, lai mainītu tiesas darbības kārtību, ir nekonstitucionāli.
Venēcijas komisija aicināja Polijas valdību ievērot tribunāla lēmumu. Venēcijas komisija arī aicināja valdību un opozīciju "panākt risinājumu".
Vēstīts arī, ka Eiropas Komisija (EK) janvārī sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai Polijas konservatīvā valdība nav pārkāpusi ES demokrātijas un tiesiskās normas.