“Ja būs nepieciešams, mēs varam dot atšķirīgu atbildi attiecībā uz Somiju. Zviedrija būs šokēta, kad mēs dosim atšķirīgu atbildi attiecībā uz Somiju,” sacīja Erdogans, tiekoties ar jaunajiem vēlētājiem Biledžikas provincē.
Viņš arī atkārtoja prasību Zviedrijai izdot Turcijai personas, kuru izdošanu Ankara ir pieprasījusi.
“Ja jūs noteikti gribat pievienoties NATO, jūs atdosiet šos teroristus mums,” teica Turcijas prezidents.
Jau ziņots, ka Turcija uz nenoteiktu laiku atlikusi nākamo sarunu kārtu ar Zviedriju un Somiju par abu Ziemeļvalstu uzņemšanu NATO.
Sarunas bija paredzētas februārī, atsaucoties uz avotiem diplomātu aprindās, vēstīja Turcijas mediji.
Šāds lēmums pieņemts nākamajā dienā pēc Erdogana paziņojuma, ka Zviedrijai nevajadzētu sagaidīt Ankaras atbalstu tās uzņemšanai NATO.
Zviedrija un Somija pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā, taču Turcija ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, kas abām valstīm jāizpilda pirms Ankaras atbalsta saņemšanas.
Turcija ir pieprasījusi, lai Zviedrija izdod desmitiem cilvēku, galvenokārt kurdus, kurus Ankara uzskata par teroristiem vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Tomēr situāciju papildus sarežģījusi janvāra otrajā pusē Stokholmā notikusī protesta akcija, kuras laikā labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korānu.
Zviedrijas varas iestādes, neskatoties uz Ankaras iebildumiem, bija atļāvušas šo protesta akciju.
Turcija un Ungārija ir pēdējās NATO dalībvalstis, kas nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē, taču Ungārijas premjers Viktors Orbāns apsolījis, ka tas notikšot februārī.