"Mēs atrodamies uz vēsturiska lēmuma sliekšņa," uzrunājot atbalstītājus Kahramanmarašā, sacīja Erdoans. "16.aprīlī Turcijā būs reformu īstenošanas nakts."
Oponenti bažījas, ka iecerētā prezidentālā pārvaldes forma, kas pirmo reizi Turcijas vēsturē paredz atteikties no premjerministra amata, Erdogana vadībā varu koncentrēs viena cilvēka rokās.
Tomēr Erdogans skaidro, ka jaunā sistēma skaidri nošķirs izpildvaru no likumdošanas, "lai katrs var koncentrēties savam darbam".
"Prezidents pārvaldīs valsti, parlaments ieviesīs likumus un tiesu vara uzraudzīs juridisko procesu," viņš sacīja.
Jaunā sistēma arī nozīmēs, ka vairs nebūs iespējama atgriešanās pie "vecās Turcijas" ar tās nestabilajām koalīcijas valdībām.
"Mani draugi, tā Turcija ir beigusies. Vai jūs neesat aizmirsuši šīs politisko konfliktu un ekonomisko krīžu murgainās dienas," viņš vaicāja.
Prezidents arī no jauna apliecināja, ka apstiprinās nāvessoda atjaunošanu, ja pēc referenduma šādi lems parlaments.
Nāvessoda atjaunošana nozīmēs beigas Turcijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā (ES).
Tomēr Erdoans uzsvēra, ka viņam ES domas šajā jautājumā neinteresē.
"Man neinteresē, ko saka ES, ko saka Hanss un Džordžs," skaidroja Erdoans. "Man interesē tas, ko saka Ahmets, Mehmets, Aiše, Fatma. Man interesē, ko saka Allāhs."
Erdoans atrodas pie varas Turcijā kopš 2003.gada, sākumā kā premjerministrs, bet kopš 2014.gada kā prezidents.
Ja likumprojekts stāsies spēkā, Erdoganam būs iespēja palikt pie varas līdz 2034.gadam, ja viņš uzvarēs vēlēšanās.