"Itālija pati izlēma prasīt SVF uzraudzīt [reformu] īstenošanu," Barrozu teica žurnālistiem Kannās, kur noslēdzās Lielā divdesmitnieka valstu (G20) samits par eiro zonas parādu krīzi.
Atsevišķā preses konferencē Merkele apstiprināja, ka Itālijas valdība ir piekritusi, ka tiek veidoti ceturkšņa ziņojumi par reformu gaitu šajā parādu māktajā eiro zonas valstī. "Mēs šodien vienojāmies, ka SVF un EK reizi ceturksnī prezentēs savus ziņojumus [par Itāliju]," teica Vācijas kanclere.
Informācijas avots Itālijas valdībā iepriekš noliedza ziņas, ka SVF un EK stingri uzraudzīs Itāliju, lai gūtu pārliecību, ka Roma pilda izvirzītās prasības sava budžeta deficīta samazināšanai.
Itālijas valdība vasarā pieņēma divas taupības pasākumu paketes, bet tirgi vēl arvien ir skeptiski noskaņoti pret iespēju, ka šie pasākumi samazinās budžeta deficītu un veicinās ekonomikas izaugsmi.
Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni ceturtdien G20 samitā solīja, ka Itālija sasniegs izvirzīto mērķi sabalansēt budžetu līdz 2013.gadam un ka jaunie taupības pasākumi tiks pilnībā īstenoti līdz novembra beigām. Itālijas valdības ārkārtas sanāksmē trešdien tika pieņemtas reformas, kas paredz valsts īpašumu pārdošanu, nodokļu stimulus darbinieku meklēšanā, pasākumus tirgus konkurences veicināšanai un palīdzības piešķiršanu Dienviditālijas attīstībai. Šīs reformu pakete vēl jāiesniedz parlamentā galīgai apstiprināšanai.
Itālijas lielākās kompānijas un eiro zonas līderes Francija un Vācija ir mudinājušas Berluskoni nekavējoties sākt īstenot ilgi solītās reformas, lai samazinātu milzīgo valsts parāda apmēru un veicinātu ekonomikas izaugsmi, taču to īstenošanu kavē nesaskaņas valdības koalīcijā. Analītiķi norādījuši, ka Itālijā darba tirgus reformu un konkurētspējas veicināšanas jomā līdz šim nav padarīts tikpat kā nekas.
Itālijas akciju tirgus otrdien piedzīvoja smagāko kritumu kopš finanšu krīzes sākuma 2008.gada oktobrī, izraisot bažas, ka Itālija var kļūt par nākamo eiro zonas parādu krīzes upuri, sekojot Grieķijai, Īrijai un Portugālei, kas bija spiestas prasīt starptautiskos aizdevumus savu ekonomiku glābšanai no bankrota.
Ceturtdien Itālijas aizņemšanās izmaksas sasniedza rekordu. Desmit gadu valdības obligāciju ienesīgums pacēlās līdz 6,402%, pārspējot iepriekšējo rekordu - 6,397% -, kas tika sasniegts augustā, liekot Eiropas Centrālajai bankai īstenot intervenci tirgū, uzpērkot Itālijas obligācijas.