ES līdz šim ir piemērojusi Krievijai sešas sankciju paketes, no kurām pēdējā tika pieņemta jūnijā, aizliedzot lielāko daļu Krievijas naftas importa.
Šefčovičs pavēstīja, ka tagad ES apsver, kā piemērot sankcijas Krievijas zeltam, kas ir nozīmīga Krievijas eksporta prece.
"Tiklīdz mēs panāksim vienošanos dalībvalstu līmenī, mēs to publicēsim," paziņoja Šefčovičs žurnālistiem dalībvalstu ES lietu ministru sanāksmē, ko Prāgā rīko ES prezidējošā valsts Čehija.
G7 valstis jūnija beigās jau nolēma aizliegt Krievijas zelta importu.
Ukrainas vicepremjere Olha Stefanišina, kura piedalās sanāksmē Prāgā, aicināja ES pieņemt jaunu sankciju paketi.
"Līdz šim nekas neliek Krievijai justies atbildīgai par saviem noziegumiem," žurnālistiem sacīja Ukrainas vicepremjere.
"Mēs ceram, ka nākamajai, septītajai sankciju paketei būs spēcīgs ierobežojošs potenciāls, un tā tiks pieņemta bez turpmākas kavēšanās un pēc iespējas ātrāk," uzsvēra Stefanišina.
Šefčovičs piebilda, ka ES arī mēģinās ierobežot iespējas apiet ES sankcijas.
"Tas, protams, ir ļoti sarežģīts mehānisms, tāpēc mums ir ne tikai jāievieš, bet arī jāpārbauda, jāuzrauga" un jārīkojas, lai novērstu iespējas izvairīties no sankcijām, norādīja Šefčovičs.
Viņš noraidīja bažas, ka ES dalībvalstis sāk pagurt no palīdzībs sniegšanas Ukrainai, kas kopš 24.februāra cīnās pret Krievijas iebrukumu.
"Es nekad neesmu redzējis tik spēcīgi demonstrētu visu dalībvalstu vienotību un centienus meklēt visas iespējamās rezerves neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par finansiālu palīdzību, vai ieroču piegādēm," sacīja Šefčovičs.
"Lai gan tas ir patiešām grūti, mēs turpināsim, jo visgrūtākajā situācijā ir ukraiņi, kas cīnās par savu brīvību," viņš piebilda.