Avenam un Fridmanam noteiktas ASV, Lielbritānijas, ES un citu valstu sankcijas, jo šīs valstis uzskata, ka viņi ir Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvi cilvēki un apkalpo Kremļa intereses, arī Krievijas agresiju Ukrainā.
Arī Ukraina noteikusi Fridmanam un Avenam savas sankcijas un nacionalizējusi aktīvus, kas viņiem piederēja valstī.
Avenam ir Latvijas pilsonība un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada viņš ar ģimeni dzīvo Latvijā. Avens dažāda līmeņa ES tiesu instancēs cenšas panākt viņam piemēroto sankciju atcelšanu.
Tikmēr Fridmans, kurš ir arī Izraēlas pilsonis, turpina dzīvot Krievijā.
EST mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Avens un Fridmans lūdza atcelt sankcijas, jo uzskata, ka ES Padome ir pieļāvusi būtiskus procedūras pārkāpumus, kā arī nav pierādījusi, ka viņi ir ietekmīgi un darbojas tādos ekonomikas sektoros, kas ir būtiski ienākumu avoti Krievijas valdībai.
Advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ir juridiskās palīdzības sniedzējs Avenam Latvijā un ES, aģentūrai LETA norādīja, ka ES Padome nav arī pierādījusi nevienu no izteiktajiem apgalvojumiem, ka Avens būtu sniedzis jelkādu atbalstu, kas varētu graut vai apdraudēt Ukrainas suverenitāti un neatkarību. Tāpat nesot sniegti nekādi pierādījumi par to, ka Avens būtu sniedzis atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Ukrainas destabilizāciju.
Pēc Kārkliņa teiktā, jāņem vērā, ka kopš 2022.gada marta ir pagājuši jau divi gadi un sankcionētā persona ir ne tikai nosodījusi karu, bet arī atbrīvojusies no aktīviem Krievijā un sarāvusi saites ar Krieviju.
"Tādēļ, visdrīzākais, pat ja spriedums konkrētajā lietā būs nelabvēlīgs, lai gūtu pozitīvu rezultātu un sankciju atcelšanu tiesas ceļā, būs jāturpina tiesāties par lēmumiem, ar kuriem sankcijas pagarinātas, pamatojot tiesai iepriekš minētos argumentus, kas kopš 2022.gada marta ir nākuši klāt," norādīja advokāts.
Patlaban tiesā ir pārsūdzēts ES Padomes 2022.gada marta lēmums par sankciju noteikšanu, bet sankcijas katrus sešus mēnešus tiek pagarinātas, un pēc būtības personai ir tiesības pārsūdzēt katru šādu lēmumu, skaidroja advokāts. Līdz šim tas nav ticis darīts.
Lieta šobrīd tiek izskatīta EST Vispārējās tiesā, kuras lēmumu varēs pārsūdzēt EST Augstākajā palātā.
LETA jau ziņoja, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā publiski sākās diskusijas par to, vai būtu jāļauj Avenam paturēt Latvijas pilsonību. Šī gada sākumā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris TV3 raidījumam "Nekā personīga" teica, ka "SAB joprojām gaida no atsevišķiem sadarbības partneriem informāciju, kas varētu dot būtisku iemeslu pieņemt lēmumu, kas varētu virzīties uz Avena pilsonības jautājuma atrisinājumu".