Otrdien Ministru kabineta sēdē FM informēja valdības pārstāvjus par aktualitātēm saistībā ar Eiropas Komisijas un Grieķijas sarunu gaitu par finansiālās palīdzības sniegšanu.
Līdz šim Grieķija ir sekmīgi ieviesusi pasākumus, kas bija nepieciešami, lai praktiski sāktu sarunas par jauno palīdzības programmu, ko Grieķijai varētu piešķirt caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM).
Šajā laika posmā Grieķijas valdība ir turpinājusi realizēt strukturālās reformas, lai pēc iespējas ātrāk stabilizētu ekonomisko situāciju valstī un atjaunotu ekonomikas izaugsmi. Tāpat tā ir pildījusi apņemšanos, līdz 22.jūlijam ieviešot nepieciešamās izmaiņas likumos, un noteiktajos termiņos veikusi uzdevumus valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanā.
Paralēli patlaban noris darbs pie Saprašanās memoranda projekta izstrādes, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai. Eirozonas dalībvalstis par to varētu lemt augusta vidū, kad starptautiskie aizdēvēji un dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.
Jau ziņots, ka 17.jūlijā valdība deva mandātu Latvijas finanšu ministram Jānim Reiram (Vienotība) sākt sarunas par palīdzības programmas sākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti.
Ja tiks noslēgts Saprašanās memorands un sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās ESM, tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM, kas par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus.