"Francija pirmām kārtām ir valsts, kura zina, kā skatīties sejā vēsturei, un kura kā viena no pirmajām nosodīja armēņu tautas slaktiņu, kas notika 1915.gadā un ir nosaukts par genocīdu, ko tā pēc ilgas cīņas 2001.gadā atzina ar likumu," sacīja Makrons, banketā Parīzē uzrunājot armēņu kopienu.
Francija "nākamās nedēļās noteiks 24.aprīli par nacionālo armēņu genocīda piemiņas dienu," viņš piebilda.
Armēnija un armēņu diasporas pārstāvji uzstāj, ka Osmaņu impērijas īstenotajā mērķtiecīgajā armēņu iznīdēšanas kampaņā Anatolijā, kas mūsdienās ir Turcijas austrumi, nogalināti 1,5 miljoni viņu priekšteču.
Turcijas uzskats ir krasi atšķirīgs - tā apgalvo, ka simtiem tūkstošu turku un armēņu gāja bojā Osmaņu impērijas un Krievijas impērijas cīņā par kontroli Anatolijas austrumos Pirmā pasaules kara laikā.
Turcija nekavējās nosodīt Makrona paziņojumu, ka 24.aprīlis turpmāk Francijā būs armēņu genocīda piemiņas diena.
Turcijas prezidenta preses pārstāvis Ibrahims Kalins sacīja, ka Makronu nomocījušas politiskās problēmas paša valstī un viņš mēģina glābt situāciju, "pārvēršot vēsturiskus notikumus politiskā lietā."
Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.
Armēņu slaktiņu par genocīdu līdz šim ir atzinušas 29 valstis.