Iecerēts, ka atbildība par emocionālu vardarbību attieksies
tikai uz ģimenēm .t.i, uz pāriem, kas dzīvo kopā neatkarīgi, vai attiecības ir reģistrētas, kā arī gadījumos, ja šai vardarbības
formai ir bijis regulārs raksturs.
Pērnā gada laikā Francijā daudz škēpu tika lauzts par to, ko ietver sevī emocionāla vardarbība, kā to pierādīt un izvērtēt. Par emocionālu vardarbību rosināts piemērot naudas sodu, arestu un pat brīvības atņemšanu Par soda bardzības robežām vēl notiek diskusijas.
Emocionāla
vardarbība Francijas jaunpieņemtās normas izpratnē nozīmē regulāru
verbālu pazemojumu, izsmieklu, netiklus komentārus un
fiziskus draudus.
Ik nedēļu Francijā no vīriešu vardarbības ģimenē mirst aptuveni trīs sievietes (2008. gada statistika liecina, ka tdzīvību zaudējušas 157 sievietes, kā arī 3 vīrieši, kuri miruši no sievietes uzbrukuma). 80% no sievietēm, kuras zvana uz Francijas anonīmajiem palīdzības dienestiem, cieš no emocionālas vardarbības ģimenē. 10% no visām Francijas sievietēm kaut reizi ir cietušas no emocionālas vardarbības, liecina pētījumi.
Jaunā norma ir izstrādāta balstoties uz virkni Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūciju par vardarbības pret sievieti izskaušanu, taču joprojām rosina uz diskusijām par pierādījumu izvērtēšanu. Šis slogs būs jāuzņemas solidāri sociāliem darbiniekiem, psihologiem un juristiem.
Atbildība par draudiem izdarīt slepkavību vai
nodarīt smagus miesas bojājumus iestrādāta arī Latvijas Krimināllikumā
un paredz kā soda mēru brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam
gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz divdesmit minimālajām
mēneša algām.