Termins Bundespraesidentenstichwahlwiederholungsverschiebung nozīmē "prezidenta vēlēšanu atkārtošanas pārcelšana".
Ikgadējā Grācas universitātes un Austrijas preses aģentūras rīkotajā aptaujā nesen radīto terminu par gada vārdu atzina vairāk nekā trešdaļa no aptaujātajiem 10 000 cilvēku.
52 burtu garā "vārda nozīme un garums ir simbolisks un ironisks komentārs par šī gada politiskajiem notikumiem", teikts žūrijas paziņojumā.
Austrijā prezidenta ievēlēšanai šogad bija vajadzīgi vairāki mēneši, līdz beidzot 4.decembrī tajās uzvarēja neatkarīgais kandidāts, bijušais zaļo līderis Aleksandrs van der Bellens.
Pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 24.aprīlī, uzvarēja galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidāts Norberts Hofers, pirmo reizi pēckara Austrijas vēsturē izspiežot no cīņas otrajā kārtā abu lielāko tradicionālo partiju - valdošo koalīciju veidojošo Sociāldemokrātu partijas (SPÖ) un konservatīvās Tautas partijas (ÖVP) - kandidātus.
Taču 22.maijā notikušajā otrajā kārtā ar niecīgu balsu pārsvaru uzvarēja van der Bellens, par kuru saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem balsoja 50,3% austriešu, kamēr Hoferu atbalstīja 49,7% vēlētāju.
Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, kas tika iegūti pēc biļetenu saskaitīšanas vēlēšanu iecirkņos, balsošanas dienas vakarā liecināja, ka Hofers ir vadībā ar 3,8 procentpunktu lielu pārsvaru, taču situāciju mainīja pa pastu nobalsojušie, kas sasniedza rekordlielu skaitu - 700 000.
Jau tūlīt pēc vēlēšanām FPÖ politiķi un partijas atbalstītāji sāka runāt par pieļautajiem pārkāpumiem, tostarp par pāragru pa pastu saņemto biļetenu aplokšņu atvēršanu.
FPÖ vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas, ņemot vērā masveida pārkāpumus, kuri tika pieļauti pa pastu saņemto biļetenu skaitīšanā, 2.jūlijā vēlēšanu rezultātus anulēja.
Sākotnēji atkārtotās vēlēšanas bija paredzēts sarīkot 2.oktobrī, taču tās nācās atlikt, jo izrādījās, ka balsošanai neklātienē paredzēto aplokšņu līme ir nekvalitatīva un tās pašas veras vaļā, radot risku, ka vēlēšanu rezultātus atkal varētu apstrīdēt.