Kā norādījusi prezidente, šis dokuments "pietiekami negarantē darba ņēmēju tiesības un tiesiski nostiprina darba devēju dominējošo stāvokli".
Kopumā viņa ieteikusi veikt parlamenta pieņemtajā tekstā 22 grozījumus, iesakot atteikties no tā dēvētajiem nulles stundu darba līgumiem, stingrāk ierobežot ilgtermiņa līgumus pastāvīga rakstura darbam un paredzēt lielākus atlaišanas pabalstus.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka steigā, pēc buldozera principa pieņemot tādu lielu un svarīgu dokumentu, piemirsts par darba ņēmējiem un sociālo jutīgumu, tādēļ bez kļūdām nav iztikts. Steidzoties izvēlēts galēja neoliberālisma ceļš, kas mūsu neatkarības 27.gadā nostiprina darba devējiem dominējošu stāvokli, ignorējot jutīgāko darba ņēmēju vajadzības," žurnālistiem sacījusi prezidente.
Pēc viņas teiktā, pašreizējā redakcijā Darba kodekss veicinātu sociālo atstumtību un vairotu spriedzi sabiedrībā, pavērtu jaunus ceļus ēnu ekonomikai, sekmētu emigrāciju un ieprogrammētu sabiedrībā neuzticēšanos valstij.
Vienlaikus Grībauskaite norādījusi, ka viņas piedāvātie grozījumi radikāli nepārmainīs reformas, kas nepieciešamas darba attiecību regulējumā. Lielu daļu Darba kodeksa normu viņa atzinusi par vajadzīgām un aicinājusi ieviest pēc iespējas ātrāk, norādot, ka vecais Darba kodekss bremzē Lietuvas progresu.
Cita starpā prezidente ieteikusi paredzēt garākus brīdinājuma termiņus gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas un bez darba ņēmēja vainas tiek atlaisti darbinieki, kas pieder pie sociāli jutīgām grupām, un pagarināt atvaļinājumu vecākiem, kas audzina nepilngadīgu bērnu ar īpašām vajadzībām.
Viņa arī ierosinājusi paredzēt divkāršu samaksu par darbu brīvdienā, ja darba devējs darbinieku par to brīdinājis ne agrāk kā divas dienas iepriekš.
Grībauskaite aicinājusi atjaunot pašreizējo Darba kodeksa normu, kas paredz par darbu kaitīgos apstākļos darbiniekam, kas strādā nepilnu darba dienu, maksāt kā par pilnu laiku.
Viņa arī ieteikusi neierobežot līgumsoda apmērus, ja pēc darba attiecību izbeigšanās darba devējs laikā nenorēķinās ar darbinieku ne viņa vainas dēļ.
Seima valdošā koalīcija pirmdien paziņoja, ka Darba kodeksa bloķēšanas gadījumā ir gatava nākamnedēļ sasaukt ārkārtas sesiju.
Jau ziņots, ka Seima pieņemtajā Darba kodeksā noteikta vienkāršāka darbinieku atlaišanas kārtība, samazināti atlaišanas pabalsti, palielināts pieļaujamo virsstundu skaits, saīsināti atvaļinājumi un paredzēta lielāka darba līgumu tipu daudzveidība. Valdība uzskata, ka darba attiecību reforma ļaus piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darbvietas, savukārt šā dokumenta kritiķi norāda, ka tas ir izdevīgs tikai darba devējiem, bet darba ņēmēju aizsardzību krasi samazina.