Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Grībauskaite: Enerģētikas ministrijas likvidēšana nenozīmētu atteikšanos no tās funkcijām

Lietuvas Seima vēlēšanās uzvarējušās Zemnieku un zaļo savienības nodoms likvidēt Enerģētikas ministriju nenozīmētu atteikšanos no tās funkcijām, uzskata prezidente Daļa Grībauskaite.

Komentējot zaļzemnieku līdera Ramūna Karbauska paziņojumu, ka Enerģētikas ministrijas funkcijas tiktu nodotas atsevišķam Ekonomikas ministrijas departamentam, prezidente norādījusi, ka ministriju skaits nav būtisks - svarīgi, lai tās strādātu efektīvi.

"Kad pirms vairākiem gadiem tika radīta jauna ministrija, bija tādi, kas tam ļoti pretojās un kritizēja, nu ir atnākuši citi un sola vienu ministriju likvidēt, bet tagad to ļoti kritizē citi. Domāju, ka valstij jāfunkcionē optimāli, efektīvi un valdībai jāstrādā ar lielu atbildības sajūtu, bet to, kādi būs ministriju nosaukumi un cik to būs, atstāsim jaunās valdības un valdošā vairākuma ziņā," viņa piektdien sacījusi žurnālistiem Viļņā.

Jautāta, vai pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir saprātīgi likvidēt Enerģētikas ministriju, Grībauskaite uzsvērusi, ka "par funkciju likvidēšanu neviens nerunā".

Tikmēr Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis uzskata, ka zaļzemnieku plāns ir īstenojams, bet šis process var izrādīties sarežģītāks, nekā pirmajā acumirklī liekas, īpaši saistībā ar Eiropas Savienības (ES) atbalsta līdzekļiem.

"Ministrija taču ir atbalsta līdzekļu sadalītāja," viņa skaidrojumu citē portāls Vz.lt. "Piemēram, kad Viļņas koģenerācijas stacijas projekts tika atdots Vides ministrijai, līdzekļu pārcelšana ievilkās pusgada garumā, jo formāli atbalsts bija piešķirts Enerģētikas ministrijai. Cik ilgi ievilktos [ministriju reorganizācija], grūti pateikt, jāveic analīze, bet laiks būtu vajadzīgs. Projekts nav vienkāršs, bet tas ir paveicams."

Zaļzemnieku vadītājs ceturtdien izteicās, ka Enerģētikas ministrija savulaik izveidota saistībā ar plāniem būvēt jauno Visaginas atomelektrostaciju, taču "visiem ir pilnīgi skaidrs, ka šis projekts netiks īstenots" un ministrijai pēc savām funkcijām un uzdevumiem nebūtu sarežģīti integrēties Ekonomikas ministrijā kā departamentam.

Masjulis gan atgādinājis, ka Enerģētikas ministrija izveidota agrāk un tās darbu sarakstā vēl pirms AES projekta bijis gan energosistēmu starpsavienojumu, gan sašķidrinātās gāzes termināļa jautājums, bet atzinis, ka lielākā daļa no šiem darbiem jau paveikti. "Manuprāt, palicis viens milzīgs projekts - [Lietuvas elektrotīklu] sinhronizācija [ar Rietumeiropu]. Ja tiks nolemts Enerģētikas ministriju likvidēt, gribētos, lai uzmanība pret sinhronizāciju nemazinās."

Enerģētikas ministrijas likvidēšanu sliecas atbalstīt arī pašreizējais premjerministrs Aļģirds Butkevičs, kura vadītā sociāldemokrātu partija šobrīd risina koalīcijas sarunas ar Karbauska zaļzemniekiem. Kā norādījis premjera preses pārstāvis Mindaugs Januļonis, Enerģētikas ministrijas funkcijas ir samazinājušās, daudzi svarīgākie projekti jau īstenoti, vēl gan palicis Lietuvas un Polijas gāzes starpsavienojuma (GIPL) projekts, bet domājams, ka tā īstenošanai pietiktu arī ar departamentu.

Zaļzemnieki savā priekšvēlēšanu programmā uzsvēra, ka iebilst pret atomelektrostaciju reģionā, jo uzskata, ka "kodolenerģija nemēdz būt droša". Gan pats Karbauskis, gan viņa partija jau agrāk iestājās pret iespējamo atomelektrostacijas celtniecību un izvērsa aktīvu aģitāciju pirms 2012.gadā konsultatīvā referenduma, kurā lietuvieši visai pārliecinoši pauda noraidošu attieksmi pret jaunas kodolspēkstacijas būvi.

Enerģētikas ministrija Lietuvā pirmoreiz tika izveidota drīz pēc neatkarības atjaunošanas - 1990.gada oktobrī, bet 1997.gadā tika likvidēta, tās funkcijas uzticot Ekonomikas ministrijai. 2009.gadā Enerģētikas ministrija tika izveidota no jauna. Tās kompetencē ir enerģētiskās drošības, kodolenerģētikas, enerģētisko derīgo izrakteņu, atjaunojamo energoresursu, elektroenerģijas, siltumenerģijas un energoefektivitātes jautājumi.

2011.gadā Lietuva izraudzījās Japānas kompāniju Hitachi par stratēģisko investoru Visaginas atomelektrostacijas projektam, ko tā gatavojās īstenot kopā ar Latviju, Igauniju un sākotnēji arī ar Poliju, bet gadu vēlāk sarīkotajā referendumā šis projekts neguva Lietuvas sabiedrības atbalstu. Tagadējā valdība gan vairākas reizes paziņojusi jaunus termiņus, kad tiks pieņemts lēmums par AES būvi, tomēr būtībā šī iecere ir sabrukusi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits