"Mēs vienmēr esam par konstruktīvu dialogu un attiecībām, īpaši runājot par kaimiņiem. Šis kaimiņš kļūst agresīvs un draudīgs ģeopolitiskā nozīmē. Tādēļ mēs vienmēr skaidri un nepārprotami sauksim lietas īstajos vārdos, bet vienlaikus iestāsimies par to, ka saziņas kanāli jāsaglabā atvērti," viņa sacījusi.
Komentējot Krievijas karakuģu pārvietošanu no Ziemeļjūras un Baltijas jūras uz Sīriju, Lietuvas prezidente uzsvērusi, ka tā ir "lielākā karakuģu koncentrācija kopš Aukstā kara laikiem" un Maskava tādējādi vairo globālo spriedzi.
"Šķiet, ka šobrīd būtu aktuāli runāt par to, kā deeskalēt situāciju, lai tā vēl vairāk nesaasinātos un nenovestu pie ļoti nopietniem militārajiem konfliktiem," norādījusi Grībauskaite.
ES dalībvalstu prezidenti un valdību vadītāji ceturtdien pulcējušies uz divu dienu sarunām, kurās galvenā uzmanība tiks veltīta saspringtajām attiecībām ar Maskavu, Alepo bombardēšanai Sīrijā un Krievijas darbībām Ukrainā un Baltijas jūras reģionā.
ES līderu paziņojuma projektā, kas nonācis mediju rīcībā, pausta gatavība stingri nosodīt Sīrijas režīma un tā sabiedroto, īpaši Krievijas, veiktos uzbrukumus Alepo, kuros cieš civiliedzīvotāji. ES valstu līderi mudina pārtraukt zvērības un veikt steidzamus pasākumus, lai netraucēti tiktu nodrošināta humānās palīdzības sniegšana Alepo un citām valsts daļām.
Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien brīdināja, ka neizslēdz sankciju noteikšanu pret Krieviju par Alepo bombardēšanu. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, ierodoties uz samitu, aicināja izstrādāt "stingru un vienotu" Eiropas attieksmi pret Krievijas zvērībām Sīrijā.
Krievijas Aizsardzības ministrija šonedēļ paziņoja, ka Krievijas jūras kara spēku aviācijas bāzes kuģis Admiral Kuzņecov vairāku citu karakuģu pavadībā sestdien no Ziemeļjūras devies uz Vidusjūru, kur atbalstīs uzlidojumu kampaņu Sīrijā.
Kā, atsaucoties uz diplomātiskajiem avotiem, vēsta aģentūra Reuters, uz Sīriju devusies arī prāva daļa Krievijas Baltijas jūras flotes.
Krievijas bruņotie spēki ceturtdien arī paziņoja par militārajām mācībām valsts rietumu robežu tuvumā, kurās iesaistītas vienības, kuru bruņojumā ir operacionāli taktisko raķešu kompleksi Iskander.
Maskava pirms nepilnām divām nedēļām apliecināja, ka Kaļiņingradas apgabalā karaspēka mācību gaitā dislocētas kodollādiņus nestspējīgo raķešu Iskander sistēmas. Kā paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija, tā nav pirmā reize, kad šīs raķetes tur dislocētas, un tas tiks darīts arī nākotnē.