Igaunijas un Krievijas ārlietu ministri robežlīgumu parakstīja jau 2005.gada maijā Maskavā. Rīgikogu līgumu ratificēja jau tā paša gada vasarā, taču pievienoja tam preambulu, kurā bija norādīts, ka 1920.gada Tartu Miera līgumā noteikto robežu daļēja grozīšana neietekmē citus jautājumus, kas noteikti šajā līgumā. Nepilnu mēnesi vēlāk Krievija paziņoja, ka atsauc savu robežlīguma parakstu, apgalvojot, ka Igaunijas parlamenta pievienotā preambula ļaujot Tallinai izvirzīt pret Maskavu teritoriālas pretenzijas.
Konsultācijas par robežlīgumu Igaunija un Krievija atsāka pērn oktobrī. Šā gada maijā tās noslēdzās ar vienošanos līguma tekstu papildināt ar diviem būtiskiem teikumiem. Pirmajā teikumā puses apstiprina, ka līgums regulē tikai ar valsts robežu saistītos jautājumus. Otrs teikums apstiprina, ka nevienai no pusēm attiecībā pret otru nav teritoriālu pretenziju. Pārējais līguma teksts ir tieši tāds pats kā 2005.gada versijā. Pēc līguma parakstīšanas sāksies ratifikācijas process parlamentā.
Pēc Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta teiktā, saskaņā ar optimistiskāko scenāriju līguma apstiprināšana varētu noslēgties nākamā gada pirmajā pusē, jo ratifikācijas process parasti ir visnotaļ laikietilpīgs. Kad līgums būs stājies spēkā, Igaunija un Krievija izveidos robežkomiteju, kurai tiks uzticēta robežas demarkācija. Tā kā tas ir ilgstošs un dārgs uzdevums, līdz šim valsts robežas vietā bijusi kontrollīnija. "Saskaņā ar ātrāko scenāriju tas ilgs vairākus gadus," piebildis Paets.