"Mums nevajag konstitucionālu farsu. Domāju, ka arī vēlētāji sagaida, ka viņu ievēlētie deputāti spēs vienoties Igaunijas labā. Ja viņi nespēs vienoties, vēl vairāk tiks iedragāta Rīgikogu reputācija," viņš klāstīja.
"Ir jāizbeidz kuluāru sarunas. Cilvēkiem ir jāvienojas parlamentā. Mums ir pārstāvnieciskā demokrātija. Esam izvēlējušies šos cilvēkus, lai viņi izlemtu, lai viņi sanāktu kopā un vienotos," uzsvēra Igaunijas prezidents.
"Šajā prezidenta vēlēšanu kampaņā mani satrauc tas, ka cilvēki nav paši sev formulējuši, kāda ir prezidenta loma. Ja kāds domā, ka var uzlikt politisku veto, mēs jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem zinām, ka tad, kad toreizējais prezidents mēģināja vairākos gadījumos uzlikt veto, to beigās noraidīja [Augstākā tiesa]. Veto var uzlikt tikai tam, kas neatbilst konstitūcijai," norādīja Ilvess.
Ilvess, kura amata termiņš beigsies šoruden, paziņoja, ka valsts vadītājam svarīga īpašība ir politiskais saprātīgums.
"Svarīgs ir saprātīgums. Ir daži cilvēki, kuri gadiem ilgi ir bijuši iesaistīti ārpolitikā, tomēr es nevēlētos, ka viņi kļūst par Igaunijas prezidentu. Es te nerunāju par pašreizējiem kandidātiem," viņš piebilda.
Igaunijas valdošās Reformu partijas valde otrdien nolēma atbalstīt koalīcijas partneres Sociāldemokrātiskās partijas priekšlikumu valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā parlamentā balsot par parlamenta spīkera Eiki Nestora kandidatūru, bet otrajā un trešajā kārtā - par bijušā eirokomisāra Sīma Kallasa kandidatūru. Tādējādi balsojumā parlamentā par nākamo Igaunijas prezidentu tiks ievēlēts Nestors vai Kallass, bet izvēle būs atkarīga no parlamenta opozīcijā esošās Centra partijas.
Nestors ir sociāldemokrātu kandidāts, bet Kallass - Reformu partijas kandidāts. Valdības koalīcijā ietilpstošā Tēvzemes un Res Publica savienība prezidenta amatam izvirzījusi bijušo tieslietu kancleru Allaru Jeksu, kuram paudusi atbalstu arī opozīcijā esošā Brīvā partija. Tikmēr opozīcijā esošā Centra partija prezidenta amatam izvirzījusi bijušo izglītības ministri Mailisu Repsu, bet opozīcijā esošā Konservatīvā tautas partija - savu priekšsēdētāju Martu Helmi.
Reformu partijai un sociāldemokrātiem parlamentā ir 45 deputātu mandāti, bet prezidenta ievēlēšanai parlamentā ir nepieciešams vismaz 68 deputātu atbalsts.
Pašreizējā Igaunijas prezidenta Ilvesa otrais piecu gadu amata termiņš noslēdzas 2016.gada oktobrī. Viņš nedrīkst kandidēt uz trešo amata termiņu pēc kārtas. Gaidāms, ka prezidenta vēlēšanas Igaunijas parlamentā notiks 29.augustā.
Nepieciešamības gadījumā elektoru kolēģijas balsojums plānots 24.septembrī.
Igaunijā valsts prezidentu ievēlē parlaments. Lai kļūtu par prezidentu, kandidātam ir jāsaņem vismaz divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. Ja neviens no prezidenta amata kandidātiem pirmajās divās kārtās to negūst, prezidentu ievēlē elektoru kolēģija, kurā ietilpst parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji.