Valsts valdības vadītājs Mihals Mārtins norādījis, ka par ziņojumā atklāto nevērību un nežēlību pret sievietēm un bērniem ir jāsaprot viena "nepatīkama patiesība" – visa sabiedrība ir līdzvainīga notikušajā.
Apkaunojoša vēsture
2014. gadā Īrijas piekrastes pilsētā Golvejā kādā pamesta neprecētu sieviešu aprūpes nama teritorijā tika atrastas 796 bērnu mirstīgās atliekas. Tolaik tiesu medicīnas eksperti bija konstatējuši, ka teritorijā apbedīti gan priekšlaicīgi dzimušie, gan pat trīsgadīgi bērni. Tā kā daļa līķu tika atrasti pamestas kanalizācijas tvertnes nodalījumos, prese atklājumu nodēvēja par "šausmu kambari". Notikušā izpētei tika izveidota īpaša komisija, kas centās noskaidrot mātes un bērnu aprūpes namos notikušo aizvadītajos divos gadsimtos. Izmeklēšana atklājusi, kā to raksturojis īru premjers, "tumšu, sarežģītu un apkaunojušu" posmu valsts vēsturē.
Iestādes, kuras uzturēja un vadīja reliģiskās organizācijas, tika dibinātas XIX gadsimtā, lai dotu pajumti neprecētām, stāvoklī esošām sievietēm un viņu bērniem, tomēr, kā raksta portāls Irish News, bieži vien tās kļuva par vietām, kur "ieslēgt grēcinieces". Lielāko popularitāti katoļticīgajā valstī šie nami pieredzēja pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Secināts, ka apmēram 15% no visiem, kas dzima šajās iestādēs, gāja bojā. Tāpat ziņojumā iekļautas liecības no sievietēm, kuras apgalvo, ka viņas tika piespiestas atdot bērnus adopcijai. Kopumā, kā ziņo BBC, šajos aprūpes namos tika ievietoti 56 tūkstoši sieviešu, kuras deva dzīvību 57 tūkstošiem bērnu.
Ziņojumā, ko gatavoja valdības pārstāvji un vēsturnieki, secināts, ka sievietēm, it īpaši dzemdību laikā, tika izrādīts "maz līdzcietības" un daudzas šo notikumu atceras kā ļoti traumatisku. "Laikā pirms 1960. gada mātes un bērnu nami neglāba ārlaulībā dzimušos bērnus, tieši pretēji, tie samazināja viņu iespējas izdzīvot," rakstīts ziņojumā.
"Mēs, sabiedrība, paši esam pie tā vainīgi – mēs izturējāmies neticami slikti pret sievietēm, mēs izturējāmies neticami slikti pret bērniem," sacījis Mārtins, jo pētījumā norādīts, ka "nav publiskas informācijas par jebkādu sabiedrības interesi par apstākļiem mātes un bērnu namos". Pašlaik par nozari atbildīgais ministrs Roderiks O’Gormans norādījis, ka izplatītā neprecētu sieviešu stigmatizācija noveda pie tā, ka šīm sievietēm un bērniem bieži vien tika laupīta nākotne.
Izpētes komisija izvirzījusi 53 dažādus ieteikumus, kā valdība varētu censties labot nodarīto – tajā skaitā paredzēts iemūžināt bojāgājušo vārdus, kā arī izmaksāt kompensācijas cietušajiem.
Baznīca uzņemas atbildību
BBC raksta, ka arī Katoļu baznīcas Īrijā galva arhibīskaps Īmons Mārtins atzinis, ka baznīca ir spēlējusi lomu, atgrūžot un nosodot dažas sabiedrības grupas. "Es ticu, ka baznīcai gan Tā Kunga, gan citu priekšā jāturpina atzīt savu lomu tajā, ko ziņojums sauc par raupju, aukstu un nevērīgu attieksmi," sacījis Mārtins, aicinot ziņot par mirušo sieviešu un bērnu apbedīšanas vietām.
Vēsturniece Katrīna Korlesa, kura atklāja mirstīgās atliekas Golvejā, kā ziņo īru mediji, kritizēja valdību par "tukšvārdību" un nevērību, kad viņa otrdien aprūpes namos pabijušajām sievietēm un viņu radiem prezentēja komisijas atklājumus. Viņa norādīja, ka šos notikumus pieredzējušajiem upuriem radusies sajūta, ka valdība ieņēmusi pozīciju – "samaksājam viņiem un aizmirstam". Sarunā ar BBC Anete Makeja, kuras nu jau mirusī māte 17 gadu vecumā nokļuva šādā iestādē un kur, visticamāk, mira Anetes vecākā māsa, atzinusi, ka lēnais process ir apbēdinošs. Viņa bija cerējusi, ka līdz šim jau būs sācies ekshumācijas, identifikācijas un "cieņpilnas pārbedīšanas" process, taču nu valdība sacījusi, ka tas varētu notikt tikai nākamgad. "Ir bijis ļoti, ļoti grūti skatīties uz mātes fotogrāfiju un domāt – vēl viens gads, mammu, un mēs neesam tikuši uz priekšu," sacījusi sieviete.
Upuri un radi ir neapmierināti ar ziņojumā teikto, ka "ir maz pierādījumu bērnu vardarbīgai atņemšanai", jo vienlaikus ir virkne liecību no sievietēm, kuras pieredzēja bērnu nodošanu adopcijai bez mātes piekrišanas.