Neliels pārsvars
Statistiska liecina, ka teju deviņu miljonu valstī tikai apmēram 400 tūkstoši cilvēku ir islāmticīgi un, kā norāda vietējo kopienu pārstāvji, nāk no bijušās Dienvidslāvijas valstīm, kur nav ierasts valkāt seju aizsedzošos tērpus. Lucernas Universitātes dati liecina, ka valstī nav nevienas sievietes, kas ikdienā valkātu ķermeni un seju pilnībā nosedzošo parandžu, un ir tikai ap trīsdesmit tādu, kuras valkā nikābu – tērpu, kas aizsedz visu seju, izņemot acis. Tādēļ nav pārsteigums, ka likums referendumā tika atbalstīts ar minimālu pārsvaru – 51,2% balsoja par. Arī valdība un parlaments referendumu neatbalstīja. Tieslietu ministre Karīna Kellere-Zutere norādīja, ka neredz šādu vajadzību, vienlaikus piebilstot, ka nesaskata to kā "balsojumu pret musulmaņiem».
Tomēr, lai gan likums konkrēti nemin musulmaņu sievietes un teorētiski attiecināms arī uz cita veida sejas aizklāšanu, vietējo reliģisko kopienu pārstāvji to ir uztvēruši kā "balsojumu pret islāmu". Uz to arī mudināja likumprojekta atbalstītāji no labēji noskaņotās populistiskās Šveices Tautas partijas, kuras kampaņas plakātus ar saukļiem "Apturiet radikālo islāmu!" rotāja nikābā tērpa musulmaņu sieviete. "Kad rodas problēma, mēs ar to tiekam galā, pirms tā kļūst nekontrolējama," sacījis partijas pārstāvis Žans Liks Adors.
"Likums ir ne tikai nelietderīgs, tas ir arī rasistisks un seksistisks," sacījusi musulmaņu sieviešu tiesību aizstāve Inese eš Šiha. Šveices vadošā islāma kopienas grupa sacīja, ka šī ir "melna diena" musulmaņiem. Organizācija uzskata, ka likums atver vecās brūces un paplašina tiesisko nevienlīdzību valstī. Arī ārvalstu musulmaņu organizācijas paudušas sašutumu.
Tomēr, kā portāls Swissinfo norāda, likumu atbalstīja arī daļa vietējo musulmaņu. Piemēram, domnīcas Progresīvā Islāma forums dibinātāja Saīda Kellere-Mesālī norādījusi, ka tā ir pretošanās "totalitārisma ideoloģijai", kurai nav vietas demokrātijā. Bernes kantona politiķis Mohameds Hamduī portālam The Local sacīja, ka aizliegums ir "liels atvieglojums", jo noraida "islāmizāciju", nevis musulmaņus.
Arī feministu organizāciju vidū nav vienprātības. Kamēr daļa uzskata, ka reliģiskie tērpi apspiež sieviešu tiesības, piemēram, Šveices sieviešu tiesību aktīviste Tamāra Funičello uzskata, ka likums nepalīdz sievietēm un ir kārtējais piemērs, kad sievietēm nosaka, ko viņas drīkst vai nedrīkst vilkt. Arī Amnesty International likumu nosauca par "bīstamu sieviešu tiesību un reliģiskās brīvības pārkāpumu". Vairākas organizācijas ir minējušas, ka vērsīsies tiesā pret referenduma rezultātu.
Aizliegts citviet
Šveice nav pirmā valsts, kurā izsludināti sejas aizklāšanas aizliegumi. Plašu popularitāti Eiropā šīs idejas guva pēc 2014. gada bēgļu krīzes, kad virkne dažādu politisko spēku, tajā skaitā dažādās labējo populistu partijas, solījumu aizliegt sejas slēpšanu izmantoja priekšvēlēšanu kampaņās. Šāds likums darbojas Nīderlandē, kur ir aizliegts aizklāt seju gan ar audumu, gan ar dažādām maskām. Par likuma neievērošanu paredzēts 150 eiro liels sods, bet virkne pašvaldību norādījušas, ka neplāno šo normu realizēt dzīvē. Laikraksts De Volkskran rakstījis, ka valstī ir pāris simti sieviešu, kuras valkā parandžu vai nikābu. Līdzīgs likums ir Dānijā, un par nepakļaušanos draud 135 eiro sods. Tāds pats regulējums ir spēkā arī Austrijā, Bulgārijā, Beļģijā. Francijā liegums ir spēkā no 2011. gadā.