Augsta ranga Eiropas Savienības (ES) amatpersonas piektdien paziņoja, ka SVF un Eiropas Komisija (EK) stingri novēros Itāliju, lai pārliecinātu tirgus par to, ka Itālija pilda izvirzītos uzdevumus budžeta deficīta samazināšanai.
Tomēr avots Itālijas valdībā noliedza, ka ir panākta tāda vienošanās ar SVF un ES, tā vietā Roma lūgs vien "padomu" SVF par budžeta deficīta samazināšanas jautājumiem.
Padomu lūgšana SVF būs papildu pasākums EK uzraudzības pasākumiem pār Itāliju, atklāja avots. Vienošanās par to, ka EK pastiprinās Itālijas novērošanu, tika panākta jau iepriekš. ES valstu līderi G20 samita laikā nolēma iesaistīt novērošanā arī SVF, lai palielinātu novērošanas ticamību un pārliecinātu tirgus.
Padziļinoties bažām par Itālijas ekonomiku, šīs eiro zonas valsts aizņemšanās izmaksas ceturtdien sasniedza rekordu. Desmit gadu valdības obligāciju ienesīgums pacēlās līdz 6,402%, pārspējot iepriekšējo rekordu - 6,397% -, kas tika sasniegts augustā, liekot Eiropas Centrālajai bankai īstenot intervenci tirgū, uzpērkot Itālijas obligācijas.
Itālijas valdība vasarā pieņēma divas taupības pasākumu paketes, bet tirgi vēl arvien ir skeptiski noskaņoti pret iespēju, ka šie pasākumi samazinās budžeta deficītu un veicinās ekonomikas izaugsmi.
Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni ceturtdien G20 samitā solīja, ka Itālija sasniegs izvirzīto mērķi sabalansēt budžetu līdz 2013.gadam un ka jaunie taupības pasākumi tiks pilnībā īstenoti līdz novembra beigām.
Valdības ārkārtas sanāksmē trešdien tika pieņemtas reformas, kas paredz valsts īpašumu pārdošanu, nodokļu stimulus darbinieku meklēšanā, pasākumus tirgus konkurences veicināšanai un palīdzības piešķiršanu Dienviditālijas attīstībai. Šīs reformu pakete vēl jāiesniedz parlamentā galīgai apstiprināšanai.
Itālijas lielākās kompānijas un eiro zonas līderes Francija un Vācija ir mudinājušas Itālijas premjeru Silvio Berluskoni nekavējoties sākt īstenot ilgi solītās reformas, lai samazinātu milzīgo valsts parāda apmēru un veicinātu ekonomikas izaugsmi, taču to īstenošanu kavē nesaskaņas valdības koalīcijā.
Analītiķi norāda, ka Itālijā līdz šim nav padarīts tikpat kā nekas, lai veicinātu nodarbinātību un valsts konkurētspēju.
Itālijas akciju tirgus otrdien piedzīvoja smagāko kritumu kopš finanšu krīzes sākuma 2008.gada oktobrī, izraisot bažas, ka Itālija var kļūt par nākamo eiro zonas parādu krīzes upuri, sekojot Grieķijai, Īrijai un Portugālei, kas bija spiestas prasīt starptautiskos aizdevumus savu ekonomiku glābšanai no bankrota.