Mediji ziņoja, ka pabalsta jeb tā tā dēvētās pilsoņa algas nogriešana skars aptuveni 169 000 mājsaimniecību, un novērotāji uzskata, ka vasaras beigās palīdzības maksājumi varētu tikt apturēti vēl 80 000 mājsaimniecību.
Jaunā kārtība sevišķi ietekmēs Itālijas dienvidus, kas tradicionāli ir nabadzīgākā Itālijas daļa. Piemēram, Neapolē proporcionāli ir vislielākais skaits cilvēku, kas saņem šo pabalstu.
No šodienas pabalstu saņems tikai mājsaimniecības, kurās ir nepilngadīgie, invalīdi vai seniori, kas vecāki par 65 gadiem.
Arodbiedrības un aktīvistu grupas aicinājušas uz protestiem pret šo valdības lēmumu, un vairākās pilsētās Itālijas dienvidos jau notiek demonstrācijas pie sociālajiem dienestiem. Sicīlijā Terasini pašvaldībā kāds bezdarbnieks pirmdien ielauzās mēra kabinetā ar benzīna kannu rokās, solot aizdedzināt ēku. Viņš tika apturēts.
Itālijas opozīcijas politiķi asi kritizēja labējās premjerministres Džordžas Meloni valdības soli. Bijušais premjerministrs Džuzepe Konte, kurš 2019.gadā ieviesa "pilsoņa algu", nodēvēja valdības soli par ideoloģisku karu, kas tiek izcīnīts uz nabago rēķinu.
Kritiķi bažījas, ka pabalsta atcelšana radīs sociālo katastrofu. Dusmas izprovocējis arī veids, kā pabalsta saņēmējiem tika paziņots par to atcelšanu - ar īsziņu.
Valdība vēlas ievērojami samazināt pabalstu saņēmēju skaitu, un labējās partijas uzskata, ka šis pabalsts neveicina tos itāļus, kas ir spējīgi strādāt, to tiešām darīt.