Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs būs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi - pavadoņhologramma un uzlabots smaragdzaļš skaitlis.
ECB informēja, ka pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā būs redzami mazi eiro simboli, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi gaismā. Sudrabotajā joslā būs redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols. Jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm uzlabots arī smaragdzaļais skaitlis - lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā eiro simboli redzami arī uz skaitļa.
Tāpat jaunās 100 un 200 eiro banknotes izmēru ziņā atšķirsies no šobrīd apgrozībā esošajām 100 un 200 eiro banknotēm - jauno banknošu platums būs tāds pats kā 50 eiro banknotei, bet banknošu garums saglabājies nemainīgs - jo garāka banknote, jo lielāka tās nominālvērtība. "Pielīdzinot jauno 100 un 200 eiro banknošu platumu 50 eiro banknotei, tās tagad var vieglāk šķirot un apstrādāt banknošu apstrādes iekārtās. Cilvēkiem šīs banknotes arī būs ērtāk turēt makā, un tās varēs izmantot ilgāk, jo tās mazāk nodils," skaidroja ECB.
Papildus pretviltošanas elementiem, kas saskatāmi ar neapbruņotu aci, jaunajās eiro banknotēs būs arī mašīnlasāmi pretviltošanas elementi. Jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm tie ir uzlaboti, kā arī papildināti ar jauniem elementiem, lai banknotes būtu iespējams ātri apstrādāt un autentificēt.
Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmējiem ir pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos jaunās banknotes laišanai apgrozībā, vienlaikus aicinot neatlikt naudas apstrādes iekārtu pielāgošanu uz pēdējo brīdi.
"Iepriekšējo Eiropas sērijas banknošu ieviešana notika raiti un bez lieliem sarežģījumiem, tomēr priekšdarbus nepieciešams veikt laicīgi, lai nerastos problēmas ar naudas apstrādes iekārtām un klientu apkalpošanu. Tas īpaši būtiski ir attiecībā uz 100 un 200 eiro banknotēm, kas mazāk tiek izmantotas ikdienas norēķinos, bet kurām ir būtiska loma lielos darījumos un uzkrājumu veidošanā," pauda Antiņš.
Viņš arī prognozēja, ka ar jauno 100 un 200 eiro banknošu ieviešanu Latvijā neradīsies nozīmīgi sarežģījumi, jo Latvijā izmantotās naudas apstrādes iekārtas (ieskaitot banku naudas apstrādes iekārtas un degvielas, dzērienu, autostāvvietu, biļešu automātus) lielākoties tiek iegādātas Rietumeiropā, līdz ar to nepieciešamie priekšdarbi Eiropas sērijas banknošu izmantošanai būs jau veikti. Ja būs nepieciešamas izmaiņas, lielākoties tās varēs veikt, pieslēdzoties pie iekārtas ar datoru un veicot programmatūras atjauninājumu.
Nepieciešamības gadījumā juridiskajām personām, kas ražo, izplata, uztur banknošu apstrādes iekārtas un banknošu autentifikācijas ierīces, iespējams sazināties ar Latvijas Bankas naudas tehnoloģiju ekspertiem, kas nodrošinās iespēju veikt jauno banknošu testus, piebilda Latvijas Bankas pārstāvis.
Savukārt iedzīvotājiem nekas speciāli nebūs jādara - nebūs jāiet uz bankām un banknotes nebūs jāmaina. Eiropas sērijas banknotes apgrozībā nonāk pamazām ar Latvijas Bankas un banku starpniecību.
Pirmā izlaiduma banknotes būs apgrozībā kopā ar jaunajām banknotēm un saglabās savu vērtību bez laika ierobežojuma.
Šogad jūnija beigās apgrozībā bija 2,7 miljardi 100 eiro banknošu, veidojot 13% no visām apgrozībā esošajām eiro banknotēm, savukārt vērtības izteiksmē 100 eiro ir otrā svarīgākā nominālvērtība pēc 50 eiro, aptverot gandrīz ceturto daļu (23%) no visu apgrozībā esošo eiro banknošu vērtības. Tajā pašā laikā 200 eiro banknotes veido 1% no apgrozībā esošajām eiro banknotēm un 4% no to kopējās vērtības.
Pirmā Eiropas sērijas banknote ar piecu eiro nominālu apgrozībā tika laista 2013.gada maijā, otrās sērijas 10 eiro banknote - 2014. gada septembrī, jaunā 20 eiro banknote - 2015.gada novembrī, bet jaunā 50 eiro banknote - 2017.gada aprīlī.