Ārderna paziņoja, ka viņa un Makrons aicinās pasaules līderus un tehnoloģiju kompāniju vadītājus atbalstīt "Kraistčērčas aicinājumu", bet plašāku informāciju neatklāja, norādot, ka pie tā vēl tiek strādāts.
Iniciatīva nodēvēta Kraistčērčas vārdā, jo Austrālijas pilsonis, labējais ekstrēmists Brentons Tarants 15.martā šajā Jaunzēlandes pilsētā sarīkoja apšaudes divās mošejās, nogalinot 50 cilvēkus. Savu uzbrukumu viņš filmēja un pārraidīja sociālajā tīklā Facebook, izmantojot dzīvās straumēšanas pakalpojumu.
Ārderna atklāja, ka ir runājusi ar pārstāvjiem no tādiem uzņēmumiem kā Facebook, Twitter, Microsoft un Google, kā arī politiskajiem līderiem, un secinājusi, ka ir iespējams panākt vienprātību.
"Runa nav par vārda brīvību," uzsvēra premjere, norādot, ka šajā gadījumā runa ir par terorisma izskaušanu internetā.
Ārderna sacīja, ka Kraistčērčas šāvējs izmantojis sociālos medijus bezprecedenta veidā, lai popularizētu terorismu un naidu. Viņa piebilda, ka neviens neapgalvos, ka teroristam bija tiesības straumēt 50 cilvēku slepkavību.
"Neviena tehnoloģiju kompānija, tāpat kā neviena valdība, nevēlas redzēt internetā vardarbīgu ekstrēmismu un terorismu," norādīja premjere, piebilstot, kas tas ir sākumpunkts, kurā pastāv vienotība.
Ārderna atzina, ka Makrons ir spēlējis vadošo lomu G7 valstu grupā, cenšoties izskaust terorismu internetā.
Tikšanās Parīzē plānota 15.maijā.
Pareizaisvirsraksts
ļuļa