Komentējot starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" ziņojumu, ka Francijā čigāni joprojām tiek vajāti savas tautības dēļ, Redingas pārstāvis Metjū Ņūmens ceturtdien atzina, ka Eiropas Komisijai (EK) nav juridiska mandāta kritizēt Franciju.
"Dalībvalstis ir atbildīgas par kārtības uzturēšanu savā valstī, savā teritorijā, tāpēc katras dalībvalsts atbildība ir izvērtēt situāciju un lemt par nepieciešamo rīcību," skaidro Ņūmens. "Es nekomentēšu dalībvalstu atsevišķu rīcību."
Šāda nostāja ir krasā pretrunā Redingas 2010.gada decembra lēmumam uzsākt politisku karu ar Franciju par šo pašu jautājumu.
"Personīgi mani šokējusi situācija, kas radījusi priekšstatu, ka cilvēki tiek izraidīti no kādas ES dalībvalsts tikai tāpēc, ka tie pieder pie etniskās minoritātes (..). Tā ir situācija, kas, pēc manām domām, pēc Otrā pasaules kara Eiropai vairs nekad nebūs jāpiedzīvo," tolaik izteicās komisāre.
Taču tagad EK skaidro, ka pērn tai nācās iejaukties, jo Francija nebija pareizi nacionālajos likumos ieviesusi ES tiesību normas attiecībā uz pārvietošanās brīvību. Taču tagad, kad nepilnības ir novērstas, čigāniem vajadzētu vērsties Francijas tiesās un Briseles iejaukšanās nebūtu atbilstoša.
Tikmēr "Human Rights Watch" informē - ir "pietiekami pierādījumi," ka Francijas policija vēršas pret čigāniem to tautības dēļ.
Šā gada pirmajos trīs mēnešos no Francijas izraidīti 4714 Rumānijas un Bulgārijas pilsoņi, salīdzinot ar 9500 pērn visa gada laikā.
Deportācijas rīkojumus izdod Francijas tiesas. Savukārt policija regulāri nopratina čigānus un apmeklē to dzīvesvietas. Viņi tiek izlikti no savām dzīvesvietām pat tad, ja tiem nav, kurp iet, un ir spiesti parakstīt franču valodā tapušus dokumentus, kurus viņi nesaprot.
"Diez vai [ES reakcija] būtu tāda pati, ja tiktu izraidīti, piemēram, vācieši vai zviedri," norāda nevalstisko organizāciju analītiķe Džūdita Sanderlenda.
Kā norāda starptautiskie cilvēktiesību aizstāvji, čigāni no Francijas tiek izraidīti, balstoties uz faktu, ka tie reiz jau šo valsti ir apmeklējuši, lai gan ES direktīvas ļauj tiem uzkavēties līdz pat trim mēnešiem.
Tiek pārkāptas arī bloka normas, kas nosaka, ka vispirms ir jāizvērtē personas vajadzības attiecībā uz nabadzību un veselības aprūpi.
Tikmēr kāds franču diplomāts tīmekļa medijam "EUobeserver" paudis gandarījumu, ka Brisele vairs nejaucas šajā jautājumā.