"Ja Eiropas ļoti sarežģītajā ainavā radīsies priekšstats, ka mēs neesam nopietni attiecībā uz ES dalības perspektīvas piedāvāšanu Rietumbalkāniem, tad mēs varam pieredzēt vēlāk - un, iespējams, pat agrāk - to, ko mēs pieredzējām Balkānos 90.gados," uzrunā Austrijas parlamentā sacīja Junkers.
Sešas Balkānu valstis šobrīd atrodas dažādos ES iestāšanās procesa posmos.
Iestāšanās sarunas oficiāli ir sākušās ar Serbiju un Melnkalni, Albānija un Maķedonija joprojām ir "uzgaidāmajā telpā" un tiek klasificētas kā "kandidātvalstis". Bosnijai un Kosovai ir "potenciālo kandidātu" statuss.
Kā Junkers sacīja decembrī, viņš sagaida, ka Serbija un Melnkalne blokam pievienosies līdz 2025.gadam.
Tomēr ceļš uz pilnvērtīgu dalību ES šīm valstīm "joprojām ir ļoti garš", sacīja EK prezidents.
Kaut arī dažas valstis ir panākušas progresu, "šis progress joprojām nav pietiekams".
Viņš norādīja, ka ES varētu piedāvāt šīm valstīm "ekonomisko telpu, kur tās var daļēji darboties tā, kā tās darbosies, kad tās eventuāli būs pilnvērtīgas dalībvalstis".
Junkers no jauna atzina - viņam nešķiet, ka no šīm valstīm kāda varētu iegūt pilnvērtīgas dalībvalsts statusu "pirms 2025.gada, un pat tad tas nenotiks ātri".
ES "jārūpējas par Rietumbalkāniem intensīvi un jāpalīdz, kur tas ir nepieciešams".
Blokam ir "jāgādā, lai būtu saprasts - visi robežkonflikti Rietumbalkānu valstu starpā ir jāatrisina, pirms dalība var tikt iegūta", viņš sacīja.
Viens no sarežģītākajiem ir Kosovas jautājums. Kosova 2018.gadā vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas, bet Belgrada to joprojām nav atzinusi.
Nu jā!
rekur
Neslāvs