Piedaloties raidorganizācijas BBC raidījumā Endrū Māra šovs, Kemerons norādīja, ka diskusijas par ES līguma grozījumiem, kuri nepieciešami eirozonas krīzes pārvarēšanai, dod Lielbritānijai šādu iespēju. "Šobrīd Eiropā notiek milzīgas pārmaiņas, kuras ierosinājusi eiro pastāvēšana. Eirozonas valstīm (..) jāmainās, lai to valūta varētu darboties," piebilda premjers. "Tā kā tām jāmainās, tas nozīmē, ka tās maina savas piederības organizācijas dabu. Tādējādi mums ir pilnīgas tiesības un ne tikai tiesības, bet faktiski arī iespēja, (..) lai mēs paši pieprasītu dažas pārmaiņas," uzsvēra Kemerons, kas janvārī gatavojas uzstāties ar īpašu runu, kurā paredzējis izklāstīt savus stratēģiskos mērķus sarunās ar Briseli.
Lai gan premjerministrs cenšas izvairīties no referenduma, kurā britiem tiktu uzstādīts nepārprotams jautājums par turpmāko dalību ES, viņš izjūt arvien lielāku spiedienu no paša vadītās Konservatīvās partijas eiroskeptiķu puses ieņemt skaidru nostāju šajā jautājumā. Arī nesen veiktās aptaujas liecina, ka 51% britu atbalsta pilnīgu izstāšanos no ES, kamēr palikt bloka sastāvā vēlas tikai 40% aptaujāto. Tomēr vicepremjers Niks Klegs, kurš pārstāv tradicionāli proeiropeisko Liberāldemokrātu partiju, kas ir pašreizējais toriju koalīcijas partneris, iestājas pret jebkādu referendumu.
Tikmēr bijušais leiboristu valdības ministrs un pašreizējais ES tirdzniecības komisārs Pīters Mendelsons komentārā, kas publicēts laikrakstā The Guardian, Kemerona taktiku nosaucis par "ekonomisku vājprātu". "Tā pasaulei sūta signālus, ka mēs esam ceļā uz izstāšanos no Eiropas kopīgā tirgus un tiem, kas investējuši Lielbritānijā, lai tirgotos šajā tirgū, vēlreiz jāpadomā," raksta Mendelsons.
Lai gan Londonas spēkos ir bloķēt jebkurus ES līguma grozījumus, tai vienlaikus nepieciešama visu pārējo 26 dalībvalstu piekrišana savu vēlamo izmaiņu panākšanai. Paredzams, ka Kemerons prasīs piešķirt Londonai izņēmuma tiesības ES finanšu sektoru regulējošajās normās, kā arī zināmas izņēmuma tiesības bloka kopējā sociālajā politikā. 2011.gada decembrī britu toriju līderis jau liedza pārējo dalībvalstu vadītājiem vienoties par ES fiskālās disciplīnas pakta normu iekļaušanu vispārējā ES līgumā, jo tie nepiekrita piešķirt Londonas Sitijai viņa prasītās izņēmuma tiesības.
Kemerons arī jau ļāvis skaidri noprast, ka viņš negrasās parakstīt vienošanos par banku sektora regulējumu. Savukārt viņa kabineta iekšlietu ministre Terēza Meja oktobrī paziņoja, ka Londona izmantos Lisabonas līgumā garantētās tiesības, lai izvairītos no dalības ES tieslietu un iekšlietu kopīgās politikas realizēšanā.
Lai gan Lielbritānijas taktika ir saniknojusi dažas citas dalībvalstis, tai ir arī sabiedrotie. Piemēram, Vācija neļāva Londonai nonākt izolācijā ES budžeta sarunu laikā.