Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +5 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Klimovičs Polijā: Kačiņskis pierāda priekšvēlēšanu cīņas prasmi

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
KLM
K
Latvijas šausmām un nelaimēm viens bija cēlonis, otrs sekas! Hitlers cēlonis, Staļins sekas. ..................................................... ....................................... Tad pavisam sen bija mēris un pavisam nesen 7 trekni gadi...
Budapešta vēl atceras 1956..
B
...bole polovini rosijan sčitajut, čto iz-za deistvij Stalina bilo neopravdanno mnogo žertv. ----- Ės tikai zinu ,ka abi divi - Hitlers un Staļins - ir noziezīgi maitas! Latvijas šausmām un nelaimēm viens bija cēlonis, otrs sekas! Hitlers cēlonis, Staļins sekas.
KLM
K
...bole polovini rosijan sčitajut, čto iz-za deistvij Stalina bilo neopravdanno mnogo žertv. .................................................... ..................................................... Kad Žukovs 1945. gadā uzaicināja Eizenhaueru apskatīt tiko ieņemtu vienu vācu pilsētu, Eizenhauers ieraudzīja piepilsētu nosētu ar kaudzēm kritušo, satriekts viņš teica Žukovam - nevajadzēja šturmēt pilsētu frontālā triecienā, to varēja apiet...Sekoja slepkavas cienīga atbilde - nekas, krievu bābas vēl piedzemdēs....(Eizenhauera memuāri)
KLM
K
Pēc tās traģēdijas man esot Latvijā tomēr gribas, lai Kačinskis uzvar šajā Polijas prezidenta vēlēšanās! ............................................. ............................................................ ............... Tā sagādājot neizmērojamu ''prieku'' beigtu ēzeļu ausu virspavēlniekam!
un
u
россиян
Un
U
Konservatīvās Likuma un taisnīguma partijas līderim Jaroslavam Kačiņskim Polijas pirmajā prezidenta ārkārtas vēlēšanu pirmajā kārtā 20.jūnijā izdevies pārspēt aptauju rezultātus, tikai pavisam nedaudz atpaliekot no galvenā vēlēšanu favorīta, valdošās partijas Pilsoniskā platforma pārstāvja, Seima maršala Broņislava Komorovska. Abus sāncenšus, kurus gaida izšķirošā satikšanās vēlēšanu otrajā kārtā 4.jūlijā, šķir tikai aptuveni 4,5% balsu. ---------------------------------------------------------- ----- Toreiz BĒRĒS intervijās dzirdējām, ka TAUTA mīlēja traģiski bojā gājušo prezidentu Lehu Kačiņski. Viņa DVĪŅUBRĀLIS Jaroslavs Kačiņskis ir bijis premjers... Pēc tās traģēdijas man esot Latvijā tomēr gribas, lai Kačiņskis uzvar šajā Polijas prezidenta vēlēšanās!
Teodora
T
Diskusija kaut kā aizbraukusi galīgi šķērsām. Te rakstiņā ir stāstīts par galvenajiem pretendentiem pašlaik uz Polijas Prezidenta amatu. Cien. diskutieri! Nav ko paļauties visādām provokācijām!
Sudrabotais
S
ara laikā no Latvijas krievu tautības iedzīvotājiem izveidoja septiņus policijas bataljonus (nr. 283, 314, 315, 325, 326, 327, 328) un citas militāras vienības. 1944. gada 26. jūnijā tajās dienēja 7671 krievu tautības karavīrs. Viņu svinīgais solījums skanēja: "Esmu gatavs un svēti apņemos cīņā par Eiropas un mūsu dzimtenes nākotni Vācijas bruņoto spēku rindās būt drošsirdīgs karavīrs, nežēlot savu dzīvību un nelokāmi pakļauties Vācijas bruņoto spēku galvenajam virspavēlniekam Ādolfam Hitleram un maniem komandieriem." Majas Viesis 29.09.2006
Budapešta vēl atceras 1956..
B
Нашли кому верить! -------------------------------- Dienas lasītājiem laikam jātic tev? :D :D :D
Sudrabotais
S
"Trakie krievi" Rīgas Preobraženskas bataljonā 1944. gada vasaras beigās Jelgavas aizstāvēšanas kaujās varonīgi cīnījās kāda krievu darba rota, kas apturēja jau panikā bēgošos vāciešus un veiksmīgi atsita sarkanās armijas uzbrukumu. Uz rotas bāzes 1944. gada septembrī Rīgā saformēja atsevišķu bataljonu, kas novietojās bijušajā karaskolā Krišjāņa Barona ielā. Bataljona rakstvedis Mihails Dobrotvorskis 60. gadu vidū Austrālijā publicētajās atmiņās atceras arī kādu kuriozu. Bataljons pēc vēla koncerta karavīru klubā Baznīcas ielā soļojis atpakaļ uz savu novietojumu, skaļi dziedot dažādas krievu dziesmas ("Katjušu" un "Varen plaša mana zeme dzimtā" ieskaitot). Pamodinātie rīdzinieki, nakts tumsā neatšķirdami karavīru formas tērpus, nobijušies, ka pilsētā jau maršē padomju karaspēks. Vēlāk daudzi bataljona dalībnieki pat pievienojās ģenerāļa Kureļa grupai Kurzemē. 1944./1945. gada ziemā bataljons majora Holveina vadībā ķemmēja mežus Usmas apkārtnē un cīnījās frontē pie Lestenes. Pārgalvības dēļ tā karavīrus frontes iecirknī blakus esošie latvieši pat iesaukuši par "trakajiem krieviem", bet gūstā saņemtie sarkanarmieši bijuši ļoti izbrīnīti, dzirdot skaidru krievu valodu. Mihails Dobrotvorskis bija viens no retajiem, kam 1945. gada 8. maijā laimējās uz tankkuģa "Rudolph Albrecht" klāja atstāt Ventspili. Daudzus citus Latvijas krievu tautības pavalstniekus čeka pēc kara tiesāja kā "dzimtenes nodevējus" un vairākus gadus viņi bija spiesti pavadīt dažāda režīma padomju soda nometnēs. Varbūt par kara laikā pieredzēto vērtīgas ziņas mums vēl var sniegt kāds no viņiem vai viņu piederīgajiem?
Sudrabotais
S
Vlasovieši Latvijā Kara laikā vietējos un no Krievijas ieradušos krievus iesauca arī Krievu atbrīvošanas armijā (POA). 1943. gada pavasarī bijušais sarkanās armijas ģenerālleitnants Andrejs Vlasovs Rīgā tikās ar pareizticīgo baznīcas metropolītu Sergiju, kā arī uzrunāja krievu minoritātes pārstāvjus Latvijas Universitātes aulā. Viņa vizīte Rīgā norisinājās propagandas nolūkos un palika apslēpta plašākai latviešu sabiedrībai. Vlasoviešu darbība Latvijas teritorijā bieži vien ir vērtēta ļoti negatīvi, uzsverot viņu marodierismu un represijas pret civiliedzīvotājiem. Par to liecina arī atsevišķi ieraksti ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas dienasgrāmatā 1944. gada augustā: "Kāda karaspēka daļa, kas saformēta no krievu gūstekņiem, ir izdarījusi daudz patvarīgas piesavināšanas pa ceļam no Skrīveriem uz Madlienu. [..] Lēdmanē notiek nemitīgas laupīšanas, ko tur izdara dezorganizējušās daļas, kas šeit apmetušās, it īpaši krievu (POA) formācijas. Arī no citām pusēm dzird to pašu." Slepenajā radiotelegrammā, kas 1944. gada novembrī no Kurzemes nosūtīta Latvijas Centrālās padomes ārzemju delegācijai Stokholmā, atzīmēts, ka vācieši organizējot krievu brīvprātīgo vienības, kam uzdots piespiedu kārtā evakuēt civiliedzīvo
Человек
Ч
Улдис Нейбургс - известный замаскировавшийся нацист и потомок недобитых эсэсовцев. Нашли кому верить!
Sudrabotais
S
315. policijas bataljona dokumenti Latvijas valsts vēstures arhīvā ļauj izsekot ne tikai militārajai ikdienai, bet parāda arī vācu komandējošā sastāva slikto izturēšanos pret krievu karavīriem un daudzos disciplīnas pārkāpumus. Leitnanta Nikolaja Žanžarova ziņojumā varam lasīt, ka 1943. gada 21./22. decembra naktī rotas ierindnieks Fjodors Briedis, būdams iereibis, kārtējo reizi nodarbojies ar komunistisko propagandu, bet Pēteris Pihans un Vitālijs Malahovskis nozaguši četras pudeles degvīna, no kurām trīs jau paspējuši izdzert līdz savai aizturēšanai. Vainīgie sodīti ar septiņām diennaktīm stingrā arestā. Sestā decembra naktī Rīgas 15. policijas iecirknī nonāca kāds stipri iereibis vīrietis, kurš krievu emigrantu mītnē ar dūrēm un izaicinošiem vārdiem pretojies policijai, nevarējis uzrādīt personas dokumentus un uzdevies par Petrovu. Pēc dzēruma izgulēšanas izrādījies, ka aizturētais ir astoņpadsmit gadus vecais 315. bataljona vada seržants Vasilijs Stoļerovs. Viņš paskaidrojis, ka, izdzēris kantīnes (kara virtuves) izsniegto šņabja devu, devies ārpus kazarmu teritorijas, savu formastērpu iedevis dienesta biedram, kuru "labi pazīstot, bet nezinot, kā viņu sauc".
ozo
o
Lai veicas Kačinskim!
Sudrabotais
S
Kā liecina Vācijas Federālajā arhīvā apzinātie dokumenti, 1943. gada 1. jūnija sanāksmē pie ģenerālkomisāra Rīgā pārvaldes virspadomnieka Zima bija atzīta nepieciešamība veidot krievu policijas bataljonus, jo pastāvošie policijas spēki lielā skaitā atrodoties ārpus Latvijas. Vienlaikus konstatēja arī nepieciešamību iesaistīt cilvēkus darba dienestā un leģionā. Īpaši atzīmēts, ka no Latgales krievu tautības iedzīvotājiem jau saņemti vairāk nekā 600 pieteikumi par stāšanos leģionā. 1944. gada 26. jūnija pārskats par krievu tautības Latvijas pavalstniekiem vācu armijas slēgtajās vienībās ļauj secināt, ka viņu kopskaits šajā laikā jau pārsniedzis septiņus tūkstošus vīru. Bez septiņiem policijas bataljoniem pastāvēja arī citas vienības – jāšanas un braukšanas skola Žagaros (270 cilvēki), rezerves vienība Kundziņsalā (358 cilvēki), bet tūkstoš vīru liela krievu vienība pat bijusi iesaistīta ebreju ieslodzīto apsardzē Dundagas jūras nometnē. Krievu karavīru vervēšanā aktīvi iesaistījās vācu okupācijas laikā Latvijā izveidotā "Krievu komiteja". Ģenerālkomisāra Rīgā politikas nodaļas 1944. gada pavasara sarakstē uzsvērta krievu policijas bataljonu politiskā nozīme. Īpaši atzīmēts, ka tajos neiekļauj krievu karagūstekņus, jo viņi pirms tam nav bijuši Latvijas iedzīvotāji. Bataljonus iesaistīja galvenokārt cīņās pret partizāniem Latvijas pierobežā. Vairāki no tiem kara beigās atradās Kurzemē, taču, nebaudot vācu virspavēlniecības uzticību, tika izformēti vai arī pārsūtīti uz Vāciju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits