Pēc Fukušimas atomelektrostacijas avārijas Vācija nekavējoties slēdza astoņus vecākos reaktorus un apsolīja pakāpeniski līdz 2022.gadam slēgt visus savus kodolreaktorus, kļūstot par pirmo starp lielajām industriālajām valstīm, kas atteikusies no atomenerģijas.
Reaģējot uz to, trīs lielākie enerģētikas uzņēmumi - EON, RWE un Vattenfall - iesūdzējuši Vāciju tiesā.
Kopumā pret valdību iesniegtas 14 sūdzības, tostarp deviņas lietas tiek izskatītas Konstitucionālajā tiesā. Septiņas lietas ierosinātas pret federālo zemju valdībām.
Ja tiesā uzvarēs enerģētikas uzņēmumi, kompensācijas, visticamāk, būs mērāmas miljardos eiro, liecina Vides ministrijas sagatavotais ziņojums, atbildot uz Zaļo partijas lūgumu viest skaidrību šajā sakarā.
Vislielāko kompensāciju - 4,7 miljardus eiro - pieprasījis Zviedrijas uzņēmums Vattenfall.
Vattenfall iesniedza savu prasību 2012.gadā Vašingtonā bāzētajā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (ICSID).
RWE pieprasījis 235 miljonu eiro lielu kompensāciju Vācijas tiesā, bet EON - 386 miljonus lielu kompensāciju, atklājusi Vides ministrija.
EnBW ir vienīgais no četriem lielajiem enerģētikas uzņēmumiem, kas darbojas Vācijā, kurš nav vērsies tiesā. EnBW daļēji pieder Bādenes-Virtembergas zemei, kurā varas groži atrodas Zaļo partijas rokās.
Tomēr EnBW ir pievienojies prasībām pret kodoldegvielas stieņu nodokli. Arī šajā gadījumā runa ir par miljardiem eiro.
Vairākas Vācijas zemes arī iesūdzētas tiesā par kodolatkritumu glabāšanu atomelektrostaciju teritorijā. Citās lietās uzņēmumi cīnās par piekļuvi oficiālajiem dokumentiem.