V.Redinga apsveica žurnālistus ar pirmās Eiropas Preses brīvības hartas pieņemšanu, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. «Eiropas žurnālistu iniciētā Preses brīvības harta no jauna apstiprina tādas pamatvērtības, kā plašsaziņas līdzekļu plurālisms, vārda un informācijas brīvība, uz kurām balstītas Eiropas demokrātiskās tradīcijas un kas ir iestrādātas pamata tiesību aktos. Harta ir arī atgādinājums tam, ka valsts iestādēm ir būtiska nozīme patiesas preses brīvības nodrošināšanā — tām jābūt gatavām aizsargāt vārda brīvību un veicināt tās attīstību,» teica ES Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu komisāre V.Redinga.
«Tāpēc harta ir nozīmīgs pasākums šo pamatvērtību un tiesību stiprināšanai un sniedz iespēju žurnālistiem pieprasīt no valstu valdībām vai valsts iestādēm to ievērošanu ikreiz, kad tiek nepamatoti apdraudētas viņu iespējas brīvi veikt savu darbu.»
Vācijas žurnāla Stern galvenais redaktors un Eiropas Preses brīvības hartas iniciators H.U.Jergess piebilda, ka žurnālisti ir pateicīgi V.Redingai par to, ka viņa jau no paša sākuma atbalstījusi ideju par Eiropas Preses brīvības hartu. «Tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Eiropas Komisija arī pati ievēros šo hartu un aktīvi sekmēs, lai harta tiktu ievērota visā Eiropā. Vienlaikus mēs arī sagaidām, ka hartas atzīšana kļūs par nosacījumu kandidātvalstīm turpmākajās ES paplašināšanās sarunās,» teica Stern redaktors.
Viņaprāt, hartas galvenais uzdevums ir beidzot apvienot Eiropu arī par jautājumiem, kas saistīti ar žurnālistu darbību, un sniegt visiem kolēģiem iespēju preses brīvības pārkāpumu gadījumā atsaukties uz šīs hartas pamatprincipiem.
Hartas desmit pantos ir noteikti pamatprincipi, kas valdībām jāievēro, sadarbojoties ar žurnālistiem, piemēram, cenzūras aizliegums, brīva piekļuve valsts un ārzemju plašsaziņas līdzekļu avotiem un brīvība vākt un izplatīt informāciju. Hartā arī likts uzsvars uz žurnālistu aizsardzību pret izspiegošanu un pieprasīta efektīva tiesu sistēma, kas garantē žurnālistu tiesības.
Pagaidām hartas teksts ir pieejams astoņās valodās (angļu, franču, vācu, dāņu, horvātu, krievu, poļu un rumāņu), un tiešsaistē to var parakstīt ieinteresētie žurnālisti.