Turcijas parlamentā kopš nedēļas sākuma notiek debates par konstitūcijas grozījumu pirmo lasījumu, lai prezidenta amatu apveltītu ar izpildvaru.
Parlaments apstiprināja ierosinājumu pazemināt ievēlēšanai parlamentā paredzēto vecumu no 25 līdz 18 gadiem, parlamenta vēlēšanu rīkošanu reizi piecos gados, nevis četros, kā tas ir tagad, kā arī parlamenta pilnvaru mainīšanu.
Kopumā ar nepieciešamo trīs piektdaļu balsu vairākumu apstiprināti pieci no 18 pantiem, lai konstitūcijas grozījumus varētu nodot balsojumam referendumā, kas varētu notikt aprīlī.
Valdošā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) ir spējusi savākt pietiekamu balsu skaitu, piesaistot opozīcijā esošo Nacionālās kustības partiju (MHP).
Lielākā opozīcijas partija - Republikāniskā tautas partija (CHP) - asi iestājas pret grozījumiem konstitūcijā, un tās likumdevēji balsojumu boikotēja.
Gaidāms, ka divi paredzētie lasījumi aizņems divas nedēļas, parlamentam strādājot bez pārtraukumiem.
Balsošanas laikā plenārsēžu zālē izcēlās kautiņš. Televīzijā pārraidītajos kadros redzams, kā likumdevēji apmainās ar sitieniem un sviež krēslus.
"Esmu lepns par saviem CHP deputātiem, kuri izrādīja pretestību, neskatoties uz visiem AKP uzbrukumiem," paziņoja CHP parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ezgirs Ezels.
Balsojumu boikotēja arī Turcijas kurdu Tautas demokrātiskā partija (HDP), protestējot pret tās līderu un vairāku deputātu aizturēšanu saistībā ar Ankaras apsūdzībām par sakariem ar kurdu bruņotajiem separātistiem.
Erdogans un viņa atbalstītāji skaidro, ka Turcijai esot vajadzīga ar izpildvaru apveltītas prezidentūras stingra vadība, lai nepieļautu atgriešanos pie pagātnes trauslajām koalīcijas valdībām. Oponenti savukārt brīdina, ka reforma var novest pie autoritārisma.