Kā žurnālistiem pēc tikšanās ar Rompeju pavēstīja Kopača, viņa izklāstījusi Polijas valdības nostāju pirms 23.oktobrī gaidāmā ES samita, kurā paredzēts vienoties par 2030.gada mērķiem, kas sasniedzami klimata izmaiņu ierobežošanai.
Cenšoties panākt, lai pasaules vidējās temperatūras pieaugums tā dēvētās globālās sasilšanas rezultātā nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija, EK janvārī ierosināja izvirzīt virkni mērķu, kas būtu sasniedzami līdz 2030.gadam.
Saskaņā ar šiem ierosinājumiem tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzums būtu jāsamazina par 40%, tā dēvētās atjaunojamās enerģijas daudzumam kopējā patēriņā būtu jāsasniedz 27%, bet energoefektivitāte būtu jāpalielina par 30%.
Martā un jūnijā Eiropadomei tā arī neizdevās panākt vienošanos par šo EK priekšlikumu. Taču dalībvalstu līderi, kas uz kārtējo samitu Briselē pulcēsies 23. un 24.oktobrī, cer panākt "galīgo lēmumu par klimata un enerģētikas politikas ietvaru".
Jau pagājušonedēļ Polijas premjerministre paziņoja, ka Varšava izmantos savas veto tiesības, lai bloķētu jebkuru priekšlikumu, kas radītu elektrības cenu celšanos.
Polija ir ļoti atkarīga no akmeņogļu enerģijas, kuras patēriņš pagājušajā gadā pieauga.
Kopača, kas premjera amatā nomainījusi Donaldu Tusku, kurš decembrī kļūs par jauno Eiropadomes prezidentu, pirmdien Briselē tikās arī ar Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Martinu Šulcu.
Polijas premjerministre uzsvēra, ka visai ES jābūt vienotai nostājai pret situāciju Ukrainā. Viņa arī atzinīgi izteicās par EP prezidenta aktīvo līdzdalību, nodrošinot ES asociāciju līguma parakstīšanu ar Kijevu.
"Polija ir viens no ES vienotības veicināšanas balstiem," preses konferencē savukārt atzina Šulcs.