Līdz novembra beigām no valsts deportēti kopumā 18 363 patvēruma meklētāji, kuru pieprasījumi noraidīti. Salīdzinājumam jāmin, ka visā 2014.gada laikā deportēti 10 994 šādi cilvēki.
Bavārija, kas kļuvusi par lielās bēgļu straumes priekšposteni, šogad vairāk nekā trīskāršojusi repatriēto ieceļotāju skaitu - gada vienpadsmit mēnešos no šīs pavalsts vien deportēti 3643 cilvēki, kamēr pērn - tikai 1007 cilvēki. Bavārija arī aicinājusi kancleri Angelu Merkeli noteikt Vācijā uzņemamo patvēruma meklētāju skaita augstāko robežu.
Arī no Hesenes federālās zemes nosūtīti atpakaļ uz savām izcelsmes valstīm trīsreiz vairāk noraidīto patvēruma meklētāju - 2036, bet no Bādenes-Virtembergas deportēto ieceļotāju skaits šogad dubultojies, sasniedzot 2140. No citām pavalstīm deportēts mazāk imigrantu.
Kā ziņots, oktobrī Vācijas parlaments apstiprināja valdības rosināto likumu, kura mērķis ir paātrināt patvēruma pieprasījumu izskatīšanu un ļaut ātrāk repatriēt tos, kuriem patvērums liegts. Saskaņā ar jauno likumu Albānija, Kosova un Melnkalne atzītas par "drošām izcelsmes valstīm". Šāds statuss jau iepriekš tika attiecināts uz pārējām bijušās Dienvidslāvijas kādreizējām sastāvdaļām.
Reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) robežkontroles aģentūras Frontex brīdinājumu, ka džihādistu grupējuma Islāma valsts rokās varētu atrasties liels skaits zagtu vai viltotu Sīrijas pasu, vairāki vadošie Vācijas politiķi aicinājuši Eiropas Savienības institūcijas stingrāk gādāt, lai bēgļi ar šādiem dokumentiem netiktu ielaisti dalībvalstu teritorijā.
"Mums pēc iespējas drīzāk jāgādā, lai tiek reģistrēti pilnīgi visi cilvēki, kas ierodas Eiropā," uzsvēris Bundestāga iekšlietu komitejas vadītājs, Merkeles Kristīgo demokrātu savienības (CDU) politiķis Ansgars Hevelings.
Arī sociāldemokrāts Burkhards Liška aicinājis varas iestādes atsevišķi izvērtēt katru Sīrijas bēgli, kā arī apkopot informāciju par nozagto pasu sērijas numuriem.