Vienošanās tika panākta pēc vairāk nekā astoņu stundu ilgām diskusijām, ko kāds Francijas diplomāts apsveica kā "labu signālu".
Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas austrumu robežas ir raisījusi bažas, ka Krievija plāno militāru intervenci Ukrainā.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona palīgs, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, uzsvēra, ka sarunas Parīzē notika ar mērķi atrisināt kopš 2014.gada Donbasā notiekošo karadarbību starp Ukrainas spēkiem un Maskavas atbalstītajiem separātistiem, nevis Krievijas iebrukuma draudus.
"Jautājums ir, vai krievi grib signalizēt par atkusni," viņš sacīja, piebilstot, ka "grūtās" diskusijas beidzot novedušas pie kaut kā pozitīva.
"Pašreizējos apstākļos mēs saņēmām labu signālu," sacīja Makrona palīgs.
Krievija un Ukraina pirmoreiz kopš 2019.gada piekrita parakstīt kopīgu paziņojumu ar Franciju un Vāciju par Donbasā notiekošo bruņoto konfliktu.
Šīs četras valstis, kas kopā tiek sauktas par Normandijas grupu, kopš 2014.gada ir mēģinājušas panākt vienošanos par mieru Donbasā.
"Lai cik grūtas ir bijušas diskusijas kopš 2019.gada decembra, Normandijas grupa ir spējusi vienoties vairākos svarīgos punktos," sacīja Makrona palīgs.
Kopīgais paziņojums paredz, ka abām pusēm "bez ierunām jāievēro pamiers" un ka pēc divām nedēļām notiks jaunas sarunas Berlīnē.