Krīze Moldovas politika sākās, kad pagājušajā nedēļā izcēlās strīds koalīcijas partneru starpā saistībā ar Sandu dotajām pilnvarām izraudzīties ģenerālprokurora amata kandidātu bez konsultācijām ar Dodona neformāli vadīto partiju.
Politiskās krīzes Moldovā ir regulāras, un kopš vasaras valstī ir līdz šim nepieredzēta valdības koalīcija, ko veido gan prokrieviski, gan eiropeiski noskaņoti spēki.
Koalīciju, kuru atbalsta ASV, Eiropas Savienība un Krievija, veidoja Dodona Sociālistiskā partija un eiropeiski noskaņotā alianse ACUM, kurā Sandu ir viena no līderiem.
Sandu ir labēji centriska politiķe. Iepriekš viņa bijusi Moldovas izglītības ministre un savulaik strādājusi Pasaules Bankā. Dodons komunistu valdības laikā 2006.-2009.gadā bija ekonomikas ministrs.
Koalīcijas mērķis bija izbeigt ietekmīgu oligarhu varu Moldovā, jo īpaši Demokrātiskās partijas līdera Vlada Plahotņuča ietekmi.
Arī Plahotņuča partija otrdien atbalstīja neuzticības izteikšanu valdības koalīcijai.
Sandu alianse balsoja pret neuzticības izteikšanu, un simtiem premjeres atbalstītāju pulcējās pie parlamenta ēkas, nosodot balsojumu. Moldovas mediji vēstīja, ka Sandu solījusi "cīnīties līdz galam".
Tagad Moldovas parlamentā pārstāvētās partijas sāks sarunas par vairākuma izveidošanu. Pēc konsultācijām ar partijām prezidents izvirzīs premjerministra amata kandidātu.
Koalīcijas izveide jūnijā izbeidza politisko haosu, kas radās pēc parlamenta vēlēšanām februārī, kurās neviena partija neieguva pārliecinošu vairākumu.
3,3 miljonu cilvēku apdzīvotajā valstī arī sabiedrībā nav vienprātības par valsts virzienu: vieni vēlas ciešākas saites ar Krieviju, bet citi vēlas tuvināties Eiropas Savienībai.