Kā premjers skaidrojis žurnālistiem, ārvalstu un Lietuvas medijos atrodamie dati par to, ka Lietuvā krīzes situācija ir viena no sliktākajām pasaulē, neesot pamatoti.
Sniegdams statistiku par savas valsts tautsaimniecību, Kubiļus norādījis, ka ne vien Lietuvas, bet arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomika nokritusies aptuveni līdz 2006.gada līmenim, bet Lietuvas ekonomikas kritums izskatās tik dziļš tāpēc, ka pirms tam tā visvairāk augusi.
"Atsevišķu valstu krituma procenti, salīdzinot ar Lietuvu vai citām Baltijas valstīm, nozīmē tikai vienu - ka kritiens šīm valstīm bijis tālāks, jo laikā no 2006. līdz 2008.gadam tās spējušas visaugstāk uzkāpt," teikts rakstā.
"Ekonomika pamazām atgūsies, un tas, pirmkārt, būs atkarīgs no eksporta atgūšanās, tātad mums svarīgāko tirdzniecības partneru - Vācijas, Krievijas, Baltijas valstu - atgūšanās," rakstījis Lietuvas valdības vadītājs.
Kā izteicies Kubiļus, patlaban jau "skaidri redzams", ka visi ekonomikas procesi stabilizējušies, tomēr tas nebūt vēl nenozīmē, ka Lietuva var uzelpot un uzskatīt, ka visas rūpes palikušas pagātnē.
Vienlaikus viņš noraidījis apsūdzības, ka lielo Lietuvas ekonomikas kritumu noteikušas valdības kļūdas, un atgādinājis, ka sakarā ar pasaules krīzi krities daudzu valstu eksports, bet Lietuva eksportē 60% sava iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Jāatzīmē, ka Lietuvas eksports pirmajā ceturksnī sarucis mazāk nekā Zviedrijas vai Somijas eksports," raksta premjers.
Saskaņā ar ES statistikas biroja "Eurostat" datiem Lietuvas eksports krities par 30%, Somijas - par 37% un Zviedrijas - par 32%.
"Vienīgā atšķirība ir tāda, ka "burbulis" Lietuvā pārkarsušās ekonomikas dēļ bija uzpūties vairāk nekā citās valstīs, tāpēc līdz 2006.gada līmenim mums jākrīt par 15%-20%, kamēr vācieši, krītot par 6%, arī nonākuši 2006.gada līmenī," pēc pirmdien notikušās valdības apspriedes skaidrojis Kubiļus.
Par lielu šā brīža problēmu viņš nosaucis "uzpūsto izdevumu burbuli".
"Ieņēmumi kritušies līdz 2006.gada līmenim, bet izdevumi palikuši 2008.gada līmenī. Šī starpība ir viena no sāpīgākajām problēmām," atzinis Kubiļus.
Tomēr viņš īpaši uzsvēris, ka lietuviešiem nevajadzētu ļauties drūmam noskaņojumam un uzskatīt, ka pie viņiem klājas vissliktāk.
"Uz to, ko mums izdodas panākt, ieviešot dažādus uzņēmējdarbības veicināšanas mehānismus, ar neslēptu skaudību nolūkojas daudzas Eiropas valstis, īpaši mūsu kaimiņi. Viņiem šādu instrumentu nav, vai, ja ir, - tad ļoti mazos apmēros. Šie instrumenti mums arī turpmāk jāattīsta," izteicies Lietuvas valdības vadītājs.
"Swedbank" analītiķi jūlijā prognozēja, ka lielākais IKP kritums būs šā gada otrajā un trešajā ceturksnī, bet ekonomikas atgūšanos var gaidīt tikai 2010.gada otrajā pusē. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, Lietuvas ekonomika šogad saruks par 16%, bet nākamgad - vēl gandrīz par 4%.