Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks drīz pēc publikācijas parādīšanās noliedza, ka Kijivai būtu bijis šāds nodoms.
Kā teikts vienā no atskaitēm, uz ko atsaucas "Washington Post", Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirilo Budanovs uzdevis vienam no saviem padotajiem "gatavoties masīviem triecieniem 24.februārī ar visu, kas ir HUR rīcībā".
Divas dienas pirms kara sākuma gadadienas 22.februārī ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) izplatīja vēl vienu slepenu dokumentu, kurā teikts, ka HUR "pēc Vašingtonas lūguma piekritusi atlikt triecienus" Maskavai.
Dokumentos nav teikts, kas tieši iestājies pret triecieniem un kāpēc Ukrainas amatpersonas piekritušas atteikties no sākotnējā lēmuma.
Tomēr, kā norāda "Washington Post", šis gadījums ir konkrēts piemērs spriedzei Kijivas un Vašingtonas attiecībās. Ukraina, cenšoties pārnest karadarbību uz Krievijas teritoriju, dažkārt sastopas ar ierobežojumiem, ko nosaka ASV.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Podoļaks, tviterī komentējot publikācijas parādīšanos "Washington Post", tur izklāstīto versiju noraidīja.
"Kāpēc lai mēs kaut ko tādu darītu? Lai panāktu ko? Kādu uzdevumu atrisinātu šāda vienreizēja akcija? Izmainītu kara gaitu? Piespiestu krievus bēgt? Likvidētu nepieciešamību pēc ieročiem," tviterī vaicāja Podoļaks.
"Šādas publikācijas obligāti ar atsauci uz "anonīmiem avotiem" pilda tikai vienu katastrofisku funkciju - veido sabiedrisko domu Rietumu galvaspilsētās, it kā Ukraina būtu nesaprātīga, infantila un impulsīva valsts, kurai pieaugušiem cilvēkiem ir bīstami uzticēt nopietnus ieročus. Apzināti vai neapzināti tas tiek darīts - tas ir cits jautājums," norādīja padomnieks.
Podoļaks piebilda, ka Ukrainai tiešām ir nepieciešamas tāla darbības rādiusa raķetes un aviācija, tomēr uzbrukumiem Krievijas loģistikai un fortifikācijas būvēm okupētajās teritorijās.