ĀM norāda, ka atbalsts Latvijas kandidatūrai apliecina starptautiskās sabiedrības novērtējumu Latvijas atbildīgajam darbam starptautiskajās organizācijās, stiprinot starptautiskajās tiesībās balstītu pasaules kārtību. Latvijas un Horvātijas ievēlēšana jāvērtē arī kā starptautiskās sabiedrības nosodījums Krievijas agresijai Ukrainā un ANO Statūtu rupjajiem pārkāpumiem, Krievijas pārstāvību starptautisko organizāciju atbildīgos amatos.
Slēgtajā balsojumā Latvija ieguva 94 balsis, Horvātija saņēma 90 balsis, Krievija - 44. Valstis ieguva ievērojamu balsu pārsvaru pār trešo kandidāti Krieviju, kas pēdējo 20 gadu laikā bija regulāri ieņēmusi šo amatu. Vicepriekšsēdētāja amatu Latvija un Horvātija pildīs līdz nākamajai konferencei 2023.gada novembrī. Tas sniedz iespēju piedalīties konferences organizatoriskā un saturiskā darba sagatavošanā, kā arī norises koordinācijā, piedaloties Vispārējās komitejas darbā.
Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijas 27.dalībvalstu konference Hāgā noris, lai novērtētu progresu konvencijas īstenošanā un apspriestu vairākus aktuālus jautājumus, tai skaitā Sīrijas ķīmisko ieroču programmu, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas tehnisko kapacitāšu stiprināšanu. Konference ilgst no 2022.gada 28.novembra līdz 2.decembrim.