"Manuprāt, mūsu kopīgajās ģeopolitiskajās interesēs ir piesaistīt Balkānu valstis Eiropas Savienībai, cik cieši vien iespējams," pirms divu dienu ilgā neformālā ES un Rietumbalkānu valstu samita norādīja fon der Leiena.
Viņa piebilda, ka iestāšanās sarunu metodoloģiju ES mainījusi, lai vairotu abu pušu paļāvību un ka Briseles jaunā pieeja veicinot strukturālās reformas un radot Balkānu valstīm ticamu iespēju pēc kāda laika pievienoties ES.
Mēģinājums uzsākt iestāšanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju pagājušā gada nogalē bija nesekmīgs, jo to bloķēja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Tas izsauca valdības krīzi Ziemeļmaķedonijā, un janvārī atkāpās sociāldemokrātu līdera Zorana Zaeva vadītais kabinets.
Zaevs, piekrītot mainīt valsts nosaukumu, izbeidza desmitgadēm ilgušo konfliktu ar kaimiņos esošo Grieķiju, kas līdz šim bija bloķējusi Skopjes centienus pievienoties NATO un ES.
Lai gan panāktais kompromiss ļāva Ziemeļmaķedonijai kļūt par NATO dalībvalsti, cerības uzsākt iestāšanās sarunas ar ES izrādījās veltas.
Tomēr fon der Leiena paziņoja, ka EK vēlas novērst visus šķēršļus sarunu uzsākšanai ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju vēl līdz maijam paredzētajam Balkānu samitam.
iģoc